10 ĶĪMISKAS sastāvdaļas KOSMĒTIKĀ, no kurām labāk izvairīties

Mūsdienās ir grūti atrast cilvēku, kas būtu pilnīgi uz jūs ar kosmētiskajiem produktiem. Ikdienā lietoto kosmētisko līdzekļu skaits svārstās no dažiem līdz pat ļoti daudziem – dušas želejas, ziepes, šampūni, krēmi, dekoratīvā kosmētika. Mūsu labpatika, kas rodas lietojot šos produktus, ir nenoliedzama, taču vai mēs bieži aizdomājamies par to, no kā tad īsti sastāv mūsu kosmētika? Vai tiešām mūsu ieguvumi no tās lietošanas ir tikai pozitīvi? Un kādas tad ir mūsu alternatīvas? Šoreiz espati.lv tev ir sagatavojusi plašu kosmētikā izmantoto ķimikāliju ceļvedi – lasi un uzzini!

Skaistums prasa upurus?
Pēdējos gados arvien populārāk kļūst runāt par kosmētikas ietekmi ne vien uz mūsu skaitumu, bet arī uz veselību. Un jāteic – diemžēl, ne jau pozitīva ir šī ietekme. Kosmētikā izmantotās ķīmiskās vielas arvien vairāk tiek pētītas un šo pētījumu rezultāti nav visai iepriecinoši. Izrādās, ka liela daļa kosmētisko līdzekļu dod vien īslaicīgu un virspusēju rezultātu, bet savā dziļākajā būtībā tie pat bojā mūsu skaistumu un veselību. Lasi tālāk un uzzini kādas tad ir populārākās, veselībai kaitīgās vielas, kas bieži vien tiek izmantotas tradicionālajā kosmētikā!

10 populārākās ķimikālijas, kas tiek izmantotas tradicionālajā kosmētikā
Parabēni
(metyl-, butyl-, propyl-, isobutylparaben). Šie ķīmiskie komponenti pēc savas būtības ir naftas produkti, kuriem piemīt konservantu īpašības – tie pagarina kosmētikas derīguma termiņu. Tieši šī iemesla dēļ parabēni tiek ieļauti praktiski visos kosmētiskajos līdzekļos. Jaunākie zinātnieku pētījumi liecina par to, ka parabēniem piemīt spējas uzsūkties pašos dziļākajos mūsu šūnu slānos un uzkrāties tajos. Ietekme uz veselību – parabēni ļoti bieži ir vainojami pie alerģiskām reakcijām, tie spēj ietekmēt arī veģetatīvo nervu sistēmu. Turklāt pētījumi rāda, ka parabēniem piemīt spēja imitēt sieviešu hormonu estrogēnu, līdz ar to šis ķīmiskais elements var tikt nodots jaundzimušajam, piemēram, ar mātes pienu.

Propilēnglikols (propylene glycol). Naftas produkts, kas tiek izmantots ne vien kosmētikā, bet arī, piemēram, kā galvenā sastāvdaļa automašīnas bremžu šķidrumā. Kosmētikā šim ķīmiskajam elementam ir svarīga funkcija – saglabāt tajā mitrumu, novērst izžūšanu. Propilēnglikols mīkstina mūsu ādu un padara to zīdainu, tādēļ plaši tiek izmantots sejas, ķermeņa, acu zonas u.c. krēmos. Ietekme uz veselību – šis ķīmiskais elements tiek vainots dermatīta iespējamā izraisīšanā (pastiprināts ādas sausums, ekzēma), ādas kairināšanā (dažādi izsitumi, nātrene), kā arī šūnu augšanas kavēšanā.

Polietilēnglikols (polyethylene glycol, PEG). Ķimikālija, kas tiek izmantota, lai šķīdinātu taukus un eļļas. Tādēļ plaši tiek izmantots dažādos attīrošajos kosmētiskajos līdzekļos. Nereti to izmanto arī lai iegūtu nepieciešamo kosmētiskā produkta konsistenci – tas biezina produkta struktūru. Ietekme uz veselību – šī ķimikālija ne vien ārkārtīgi novājina imūnsistēmu, bet arī izjauc ādas dabīgo mitruma līmeni.

Dietanolamīns un trietanolamīns (diethanolamine DEA, triethanolamine TEA). Visbiežāk izmantoti tieši matu kosmētikā un dušas želejās. Šie ķīmiskie elementi ir atbildīgi par kosmētisko līdzekļu putošanu. Ietekme uz veselību – var radīt alerģiskas reakcijas, kairinājumu. Padara matus un ādu sausu. Šo ķimikāliju lietošana Eiropā ir ierobežota, taču, piemēram, ASV to lietošanai vēl joprojām nekādu ierobežojumu nav.

Sulfāti (sodium laureth / laurium sulfate, SLES, SLS). Spēcīgs mazgāšanas līdzeklis, ko izmanto, piemēram, šampūnos – tas atdala no matiem taukus, spēcīgi puto, ātri izplešas pa galvas ādu un iesūcas tajā. Visbiežāk šo ķīmisko elementu iegūst no naftas. Ietekme uz veselību – rada galvas ādas sausumu, blaugznas, var provocēt arī pastiprinātu matu izkrišanu. Uz ķermeņa ādas var veicināt izsitumu rašanos, sausumu un citas alerģiskas reakcijas.

Petrolātums, minerāleļļa un silikons (petrolatum, mineral oil, pafaffinum liquidum, silicon). Šīs ķimikālijas pazīstamas arī kā naftas želeja. Kosmētikā tās tiek izmantotas to mīkstinošo īpašību dēļ – visbiežāk sastopama dažādos krēmos, masāžas eļļās, kā arī šampūnos, balzāmos u.c. Ietekme uz veselību – mīkstinošais efekts ir tikai šķietams, jo patiesībā āda un mati tiek pārklāti ar neelpjošu plēvi. Rezultātā var tikt aizsprostotas poras, veicināts iekaisuma process, var veidoties izsitumi. Šīs ķimikālijas absolūti nebaro ādu un matus, turklāt var pat veicināt organisma paša dabīgā mitrināšanas mehānisma izjukšanu.

Vazelīns (vaseline). Arī šī ķīmiskā viela tiek iegūta no naftas. Visbiežāk vazelīns tiek izmantots aukstam laikam domātajiem kosmētiskajiem produktiem, piemēram, lūpu balzamos, aizsargkrēmos u.c. Ietekme uz veselību – vazelīns pārklāj ādu ar plastmasai līdzīgu kārtu, līdz ar to ādai netiek ļauts elpot un tiek izjaukts dabīgais aizsargmehānisms. Var rasties arī alerģiskas reakcijas, turklāt pētījumos pierādas arī vazelīna spējas paātrināt ādas novecošanās procesus.

Stearalkonija hlorīds (stearalkonium chloride). Amonjaka savienojums, kas visbiežāk tiek izmantots matu balzamos un krēmos. Tā izmantojums pamatojums ar šīs vielas zemajām izmaksām salīdzinot ar dabīgajiem proteīniem un augu ekstraktiem, kas patiešām varētu kopt matus. Stearalkonija hlorīdu patiesībā radījusi audumu rūpniecība, jo šī ķimikālija lieliski mīkstina audumus. Ietekme uz veselību – šī ķimikālija ne vien var izraisīt alerģiskas reakcijas, bet arī ir toksiska.

Sintētiskās krāsvielas (synthetic dye/colorants, FD&C, D&C + sekojoši numuri)Šīs ķīmiskās vielas tiek izmantotas, lai padarītu kosmētiku pēc iespējas skaistāku un mūsu acīm tīkamāku. Taču arī lielākā daļa no tām ir izgatavota uz naftas bāzes. Ietekme uz veselību – dažas no šīm krāsvielām ir toksiskas videi, citas var izraisīt ādas kairinājumus. Turklāt pētījumos arvien vairāk pierādās šo krāsvielu kancerogenitāte.

Sintētiskās smaržvielas (fragrances, parfum). Kosmētiskajos līdzekļos izmantotajām smaržvielām var būt līdz pat 200 sastāvdaļu, turklāt tās ir gandrīz neiespējami identificēt, jo uz iepakojuma bieži vien ir rakstīts vienkārši „smaržviela”. Ietekme uz veselību – iespējamas galvassāpes, reiboņi, ādas izsitumi, hiperpigmentācija, ādas kairinājums, kā arī pat klepus un vemšana.

15 komentārs
  1. Muļķības!Šis vielas vienkārši ir kosmētiskajos līdzekļos, u , starp citu, tā saucamā dabīgā kosmētika rada vairāk alerģisku reakciju. Vienreiz pamēģināju, un paldies, atgriežos pie tās pašas ķimijas!

  2. Man jau arī šķiet, ka kopumā no visa šī vēl neviens nav nomiris… lai gan – ja pārskatu savu kosmētikas plauktu, viss ir ar šīm sastāvdaļām … Esmu mēģinājusi arī eko kosmētiku, bet tā ir dārga. Domāju, ka ne tikai kosmētika tad jāmaina, ja grib no visas ķīmijas izvairīties – tas attiecas arii uz sadzīves ķīmiju un ēdienu utt! Jābrauc uz mežu dzīvot!

  3. Pilnīgs sviests. Pirms rakstīt šadas muļķības, autorei derētu paņemt rokās kādu ķīmijas grāmatu.

    Un viss, kas tiek ražots rūpnieciski (jā, jā, arī ekokosmētika), ir ar konservantiem. Tikai ekokosmētikā izmanto nevis zināmos konserbantus (kam, protams, var būt, un dažām vielām arī ir, negatīva ietekme), bet vēl neizpētītas ķīmiskās vielas.

    Kas no vilka bēg, lācim rīklē ieskrien.

  4. Domāju, ka taisnība ir gan rakstam, gan ķīmiķei – varbūt, ka šī ķimikāliju kaitības pārspīlēšana ir izdevīga (noteikti ir) ekokosmētikas ražotājiem, taču domāju, ka ne bez vainas ir arī visas rakstā minētās ķimikālijas! Palūkojoties dažādos citos informācijas avotos skaidri tiek uzskaitītas aptuveni šīs pašas problēmas, kas aplūkotas šajā rakstā! Tā kā izgudrojums tas diemžēl nav …

  5. Man ir alerģija pret parabēniem, visiem rakstā minētajiem paveidiem – piepampst visa seja un sajūtas pretīgas … lietoju tikai eko kosmētiku un tikai pateicoties tai varu dzīvot pilnvērtīgi!

  6. Piederu pie tiem, kas nevar atļauties eksperimentēt ar ekokosmētiku, jo no daudz kā “eko” man ir briesmīga alerģija, kas izpaužas niezošu strutainu pumpu veidā. Tāpēc labāk izvēlos nomirt ātrāk, bet smuka, nekā vēlāk, bet neglīta:) Ir, protams, daži labi atklājumi, kas man der, taču nākas lietot daudz ko ķīmisku. Fakts, ka 10 lielāko alergēnu sarakstā ir tikai un vienīgi dabīgas lietas. Un vēl mierinoši ir atcerēties, ka viduslaikos, kad cilvēki dzīvoja ļoti ekoloģiski, viņu vidējais dzīves ilgums bija apmēram 30 gadi.

  7. Laikam jau visa sāls ir katras no mums organisma īpatnībās! Vienai der tas, citai tas un vēl citai vēl kaut kas! Un vistrakākais jau ir saprast kas tad ir tas kas der! Tur var puse mūža aiziet! Nevajag ķerties tik uz reklāmām, kas pat neko pataisa par kaut ko!

  8. Vispār viduslaikos vidējais dzīves ilgums bija zemāks, jo mūsdienās dzīves kvalitāte ir krietni pieaugusi, nerunājot jau par medicīnas līmeni.

  9. Runājot par tēmu, protams, ka ar kosmētikas nomaiņu nebūtu pietiekoši, jo ikdienā lietojam arī dažādu sadzīves ķīmiju. Daudzas vielas ierastajos produktos ir ne tikai kaitīgas mums pašiem, bet arī negatīvi ietekmē vidi, rada lielu slodzi attīrīšanas iekārtām, ir ļoti noturīgas pret biodegradāciju utt.
    Piemērotu ekokosmētiku ir iespējams atrast arī par līdzvērtīgām cenām kā Drogās nopērkamai produkcijai. Lētāk sanāk arī pirkt nevis, piemēram, ķermeņa losjonu, bet tā vietā izmantot dažādus sviestus un eļļas, kurus var arī sajaukt un pievienot vēl kādas sastāvdaļas pēc vēlēšanās. Tos var izmantot arī matiem. Mājās var uzjaukt arī dažādas dabīgās maskas matiem. Neaizmirsīsim par māliem. Tagad ir iespējams uztaisīt kosmētiku arī pašrocīgi, jo pieejams milzīgs klāsts ar dažādām sastāvdaļām, sākot ar pavisam vienkāršām, beidzot ar sarežģītām padsmit sastāvdaļas saturošām receptēm.
    Sarežģītāk ir ar tīrīšanas līdzekļiem. Šajā lauciņā pati vēl neesmu tikusi skaidrībā, kas ir labākais un izdevīgākais no tirgu pieejamajiem gatavajiem produktiem. Taču ir šādi tādi pavisam vienkāršie risinājumi, piemēram, ierakstot google “dabiskie tīrīšanas līdzekļi” var atrast dažādus noderīgus rakstus.
    Dabīgie veļas mazgāšanas līdzekļi ir gan krietni labāk veselībai, gan videi draudzīgi.
    Piekrītu arī komentāram par to, ka daudzas dabiskas izcelsmes vielas var izraisīt alerģiskas reakcijas. Pirmkārt, no dabīgā gala būtu jāizvairās no produktiem, kas satur ēteriskās eļļas. Šajā ([cenzēts]ewg.org/skindeep) mājaslapā var aplūkot dažādu kosmētikas produktu sastāvus vai ierakstot meklētājā nosaukumu iepazīties ar noderīgu info par šo vielu (gan parastajā kosmētikā izmantojamās, gan dabiskas izcelsmes vielas). Ļoti noderīgi 🙂

  10. Cien. Krista Bērziņa! Redzat cik daudz cilvēku Latvijā vēl nesaprot, ko nozīmē dabīga kosmētika un nesaprot cik daudz nepatikšanu var sagādāt dažādu ķīmisku vielu lietošana gan kosmētikā, gan citur sadzīvē un pārtikā! Tā kā Jums vēl rakstīt un rakstīt par to. Ķamēr citur civilizētās valstīs cilvēki arvien vairāk lieto visu kas ir eco, zaļš un bio un tas ir moderni, diemžēl Latvijā tas ienāk ļoti lēni. Bet cerēsim uz to labāko – negribu nomirt jauna, smuka un neredzēt kā aug mani bērni!!!!

  11. ..un nākamais raksts būs par super-truper jauno eko kosmētiku!! Pērciet tik, mīļās, pērciet trīs lapu maisījumu mini pudelītē par 30 Ls. Un visas arī skries un pirks. Ja gribas dzīvot ekoloģiski pārvācieties uz visdziļākajiem mežiem un ceriet, ka tur kāda ķīmija jūs neskars. Kāda jēga zieķēt to supernaturālo produktu, ja vide visapkārt tāpat ir pilna ķīmijas un kaitīgo produktu.. Esmu mēģinājusi eko kosmētiku – jēgas nekādas. Ātri beidzas, efekta nekāda! Tad es labāk neko nelietoju!!

  12. Nesen sāku lietot tikai dabiskus produktus un uzreiz izjutu atšķirību – āda vairs nav tik sausa, neniez un izskatās veselīgāka. Āda ir lielākais orgāns, bet arī plānākais. Tāpēc viss, ko uz tā liek ātri iesūcas un ietekmē veselību, vai nu par labu vai par sliktu. Saprātīgi izvēlēties dabiskus, nekaitīgus produktus.
    http://[cenzēts]skincarerecipecenter.com

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.