5 IEGUVUMI, ko tev spēj sniegt GRĀMATU lasīšana

Jā, grāmatu lasīšana spēj tevi aizvest gluži citā pasaulē, tā ir ideāls meditācijas un atpūtas veids. Grāmatu lasīšana ir kas tāds, kas spēj izraisīt teju vai pozitīvu atkarību. Un tomēr – ko vēl mums spēj sniegt grāmatu lasīšana? Esam apkopojuši 5 interesantus iemeslus, kādēļ grāmatu lasīšana pieaugušajiem ir tik būtiska!

Grāmatu lasīšana uzlabo veselību. Zinātniskie pētījumi atklāj, ka grāmatu lasīšana par 2,5 reizēm var samazināt neiroloģisko (Alcheimera) slimību rašanos. Tie, kam grāmata ir ikdienas pavadonis, ne tikai jūtas labāk, jo pavisam vienkāršā un praktiskā veidā var uzzināt, kā mazināt iespējamās veselības problēmas, iepazīstoties ar literatūru par veselības uzlabošanas iespējām, bet arī tīri fizioloģiski, lasot stimulē smadzeņu šūnas, līdzīgi kā trenējot mūsu ķermeņa muskuļus, atvaira iespējamo smadzeņu “ierūsēšanu” un liek justies možiem, ar skaidru apziņu un asu prātu.

Izlasītais padara tevi gudrāku. Lai arī šķietami pašsaprotams ir fakts, ka bez jaunām zināšanām nav attīstības, tomēr kļūstot par pieaugušajiem mums pēkšņi sāk likties, ka grāmatu lasīšana vairāk attiecas uz bērniem, vai jaunatni studiju gados. Lai neieslīgtu pārprastā pašpietakamībā mums ir jāieklausās autoritāšu viedokļos, kuri apgalvo, ka grāmata ir obligāta ikdienas sastāvdaļa. Vismaz 15 līdz 30 minūtes grāmatu lasīšanas katru dienu, piemēram agri no rīta vai vakarā pirms gulētiešanas, pilnveidos un bagātinās tevi, atklājot jaunas idejas un zināšanas, kuras būs stimuls tavai attīstībai un panākumiem.

Vārdu krājuma palielināšanās. Jo vairāk tu lasi, jo vairāk jaunu vārdu atrod savu vietu tavā ikdienas sarunvalodā. Tavs runas veids kļūst artikulētāks un izteiksmīgāks. Šī prasme lieti noder katrā profesijā, un apzinoties to, ka vari veiksmīgi komunicēt ar jebkuru auditoriju, kļūst par pozitīvu impulsu tavai pašapziņai. Šis fakts var stimulēt tavu karjeru, jo tie, kas lasa, visbiežāk prot lieliski sarunāties, viņi pārzina dažādas dzīves jomas un tas veicina veiksmīgu attiecību veidošanu. Lasot grāmatas vienlaicīgi ir svarīgi mācīties jaunas valodas, jo tas tev dos iespēju, bez liekas kavēšanās iepazīties ar jaunākajām zinātniskajām atziņām un pasaules aktualitātēm, kā arī uzlabos tavu runas veidu un rakstītprasmi dzimtajā valodā.

Uzmanības, koncentrēšanās spēju un pašdisciplīnas uzlabošanās. Atšķirībā no sociālo mediju ierakstu pārlasīšanas, apsēšanās ar grāmatu rokā prasa ilgāku laiku un iesākumā nākas diezgan grūti. Nepieciešamība būt pilnībā iesaistītai grāmatā, noslēgties no ārpasaules un iegremdēties tekstā, laika gaitā nostiprina tavu uzmanības un koncentrēšanas spēju noturību. Savukārt zinot to, ka viens no četriem cilvēkiem gadā neizlasa pilnīgi nevienu grāmatu, varam analizēt arī pašdisciplīnas jautājumu. Protams, var būt arī attaisnojoši iemesli šādai bezdarbībai, piemēram disleksija, tomēr citiem, ar cilvēka veselības stāvokli nesaistītiem iemesliem, nav attaisnojuma. Noliec sev par pienākumu izlasīt vismaz 50 lapaspuses dienā un iespējams, pēc gada ar pārsteigumu konstatēsi, ka šajā periodā esi izlasījusi vairāk kā 50 jaunas grāmatas! 

Grāmatu lasīšana – bezmaksas atpūta un izklaide. Bez visām jau iepriekš minētajām priekšrocībām, par grāmatu lasīšanas vienu no papildus bonusiem var uzskatīt šīs nodarbes spēju izklaidēt un relaksēt. Daudzkārt aizraujošāka un pilnvērtīgāka par TV šovu (kurus var uzskatīt par fast food smadzenēm) lūrēšanu ir labas grāmatatas lasīšana, kas var uzjautrināt un vienlaikus izglītot, iepazīstinot ar nezināmām vietām, dzīves pieredzēm un sajūtām. Savukārt visiem tiem, kas saka, ka lai iegādātos grāmatu arī ir vajadzīga nauda, vēlamies atgādināt, ka tuvākā bibliotēka ir vieta, kur tevi gaida jaunākās dzimtajā valodā izdotās grāmatas, burtiski jau dažas nedēļas pēc to izdošanas, pilnīgi bez maksas, kā arī tiem, kam ir prasmes lasīt svešvalodās, pieejamas bezmaksas grāmatu bibliotēkas plašajā internetā.

11 komentārs
  1. Tā teikt: slinkum, slinkum laid mani vaļā, lai es beidzot varu pieķerties tam jau sen iepirktajam grāmatu daudzumam, kuras stāv plauktā un ir tikai pāršķirstītas, bet nav vēl piedzīvojušas izlasīsanu.

  2. Vēl jau ir tāda svarīga lieta kā – grāmatas saturs. Ja cilvēks lasa daudz, bet tikai lubenes, nekāds baigas progress, man domājas, nav gaidāms viņa dzīvē. Ir jābūt līdzsvaram, daļa literatūras var būt daiļdarbi, daļa piem. saistībā ar karjeru vai darbu, daļa par to pašu veslīgu dzīvesveidu, daļa par garīgumu, vēsturi, bērnu audzinašanu utml.

  3. Jau kādus trīs gadus grāmatas lasu pēc “grafika”. Līdzīgi, kā jau te komentāros iepriekš tika minēts, tās man ir ap un par dažādām dzīves jomām: psiholoģiju, karjeru, sportu, veselīgu dzīvesveidu, akadēmiskās izglītības darbi, daiļliteratūra. Katru reizi jaunu grāmatu ņemu no citas jomas. Veidoju izlasāmo grāmatu sarakstus, kuros iekļauju darbus, par kuriem ir atrastas labas atsauksmes internetā, vai kuras savā rakstudarbā ir pieminējis kāds cits autors. Vēl es klausos audiogrāmatas, šādā veidā izlasu/noklausos ap 7-10 grāmatām mēnesī.

  4. Paldies, TKA, par komplimentu :). Jāsaka, pati baigā “urbēja” nejūtos, jo tas viss notiek tā organiski, šī lieta ir iepludināta ikdienā, pa starpu darbam, sarunām ar bērniem un vīru, mājas aprūpi, sportu, pasaules apceļošanu. Audiogrāmatas klausos kad esmu ceļā (māja-darbs-māja), kad dodos uz veikalu, nodarbojos ar mājas un dārza uzkopšanu, kā zināms tas viss aizņem pietiekami daudz laika. Savukārt lasīšana man ir darbdienu vakaros, brīvdienās. Ja ir tā, ka pašam ir zināms, ko gribas lasīt t.i. grāmatas jau “stāv rindā”, tad šis process notiek ļoti raiti un bez aizķeršanās.

  5. Jā, aizmirsu piebilst – es neskatos televizoru. Šis droši vien ir viens no atslēgas faktoriem, kādēļ man izdodas tik daudz laika atvēlēt grāmatām. Tā ka ziniet, ja atvienosiet tālrādi no elektrības, iespējams, atradīsies laiks arī grāmatām ;).

  6. Jā, protams, varu padalīties, ar prieku! Grāmatas ir no dažādām jomām (vairāk gan laikam tieši psiholoģija utml.), ceru, kāda no tām patiks arī tev (daiļliteratūru šajā sarakstā neiekļauju): Daniels Golmens “Tava emocionālā inteliģence”; Dr. Haimens “Ultraprāts”; Natālija Goldberga “Rakstīt par būtisko”; Daniels Kānemans “Domā ātri, domā lēnām”; Джим Лоэр и Тони Шварц «Жизнь на полной мощности»; Malkoms Gledvels “Talanta kods. Ceļš uz izcilību”; Михай Чиксентмихайи “Поток. Психология оптимального переживания“; Келли Макгонигал “Сила воли. Как развить и укрепить”; Emija Čua «Tīģermātes cīņas himna”; Elizabete Peitone-Džounsa „Ēd, lai būtu jauns!”; Čade Mens Taņs “Meklē sevī”; Entonija Volfa „Es klausītu savus vecākus, ja viņi aizvērtos”; Frīmens Lorenss, Rubenis Juris „Krīzes iespējas. Meditācija kā dzīves līdzsvarošanas māksla”; Riņķis Juris „Mācīšanās spēju attīstīšana”; Тимоти Голви «Работа, как внутренняя игра». Šie ir tādi spilgtākie un manuprāt vērtīgākie darbi, vismaz man, ko pēdējā laikā esmu izlasījusi, taču visām šīm grāmatām pa starpu ir jūra ar mazāk saturīgo.

Komentēt Ogotāja Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.