6 pazīmes, kas liecina – tava DARBA vieta NAV tev piemērota

Atkal klāt ir darba diena… Protams, gandrīz visām taču ir tā, ka, ja jāizvēlās, tad mēs labāk visu laiku atpūstos, nekā strādātu. Tomēr, ja katru jaunu darba dienu tu sagaidi ar sajūtām, kuras rada tikai nepatīkamas emocijas, ir vērts pajautāt pašai sev – vai es strādāju savā īstajā darba vietā? Darbs tomēr aizņem ļoti lielu mūsu dzīves daļu – vai tu tiešām vēlies to nodzīvot tā, ka pat atcerēties negribās?

TU NELEPOJIES AR SAVU DARBU. Tas laikam ir pirmais un pats galvenais. Ja tu nejūti nekādu lepnumu par savu darbu – par kompāniju, par savu amatu, par mērķiem un sasniegumiem – tad ir ļoti konkrēti sev jāpajautā, ko tu šeit dari. Prieks un lepnums par savu darbu un paveikto ir viens no galvenajiem motivatoriem darboties vēl labāk. Ja tāda nav, tad patiesībā var teikt, ka cilvēks strādā tikai strādāšanas pēc, jeb drīzāk – tikai finansiālā atalgojuma pēc.

TU IZDARI TIKAI PAŠU NEPIECIEŠAMĀKO. Tevī nav nekādas degsmes un vēlēšanās izdarīt kaut ko vairāk. Vai nākt klajā ar kādiem jauniem ierosinājumiem. Nav vēlēšanās meklēt jaunus un citādus ceļus, kā izdarīt lietas vēl labāk. Tu pat patiesībā par to nedomā. Tev ir vienalga. Tu zini savus pienākumus un tos arī veic. Tad tu ej mājās, un par darbu vairs nedomā – lai domā citi, kas ir lielākos amatos par tevi…

TU NEJŪTIES APMIERINĀTA. Jā, tu strādā. Jā, tu saņem atalgojumu. Un tas arī viss. Darbs neraisa tevī nekādas pozitīvas emocijas – ne gandarījumu par paveikto, ne vēlmi kaut ko paveikt citādi vai labāk. Tu nejūties savējā savā darba vietā. Tev darba vieta ir tikai vieta, kur darba dienās jādodas, lai padarītu to, kas jāpadara, un saņemtu par to atalgojumu. Tu ar nepacietību gaidi katru piektdienu un ar riebumu – pirmdienu.

TU SAPŅO PAR CITU DARBU. Tu strādā vienā darbā, bet bieži pieķer sevi pie domas, ka vēlētos strādat citur. Vai nu citā kompānijā ar tādu pašu darbības jomu, vai arī pat – pilnīgi citā jomā. Jebkurā gadījumā lielu daļu tava laika paņem šī sapņošana un domāšana par to, kā būtu, ja būtu… Tajā pašā laikā darbs šeit un tagad vienkārši paiet to automātiski izdarot bez lielas degsmes un prieka.

TU NETICI KOMPĀNIJAS MĒRĶIEM JAU PAŠOS PAMATOS. Katra darba sapulce, katra saruna ar kompānijas vadību tevī raisa divējādas sajūtas. Tu netici ne kompānijai kā tādai, ne tās mērķiem. Tev tie šķiet vai nu nereāli vai bezjēdzīgi, vai vienkārši dumji. Tu sev nevari neko padarīt šajā jomā. Un tad sanāk tā, ka tu strādā darbu, kura jēgai tu pati netici. Skaidrs, ka nekas labs te sanākt nevar… Tu neesi lojāla savai darba vietai un nevēlies tāda būt.

TEVI VAIRS NEINTERESĒ ATTĪSTĪBA. Apgūt kaut ko jaunu? Iemācīties kaut ko, ko vēl nezini? Nu beidziet – lieciet mani mierā! Man ir labi tā kā ir. Es taču tieku ar visiem pienākumiem galā, ko jūs vēl no manis gribiet? Ja tādas ir tavas domas saistībā ar iespējām attīstīties un papildināt savas zināšanas profesionālajā jomā, tad ir skaidrs – šis nav tavs īstais darbības lauciņš. Tu neredzi jēgu lielākai iesaistei un tevi neinteresē kaut kas jauns šajā jomā. Sīkāki komentāri šeit, šķiet, ir lieki.

 
1 komentārs

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.