Klāt laiks, kad arvien biežāk nākas noskaidrot un precizēt ķermeņa temperatūru. Izrādās – mērījuma rezultātus var ietekmēt arī ārējās vides radītie apstākļi, diennakts periods, organismā notiekošie procesi un veiktās aktivitātes. Apskatīsim būtiskākos faktorus mazliet tuvāk!
Medicīniskā termometra mērījuma precizitāti iespējams uzlabot līdz maksimumam, ja tiek ņemti vērā šādi faktori:
Vecums un iedzimtība. Nepastāv viena konkrēta normālā ķermeņa temperatūra – ikvienam no mums var būt sava individuālā temperatūras robeža (jo vecāks cilvēks, jo zemāka), turklāt tā visbiežāk ir raksturīga vairākiem ģimenes locekļiem, tātad – iedzimta.
Diennakts laiks.Cilvēka ķermeņa temperatūra diennakts laikā nav vienāda, to regulē organisma iekšējās kontroles mehānismi, un robeža var svārstīties pat no 36 °C līdz 37,8 °C. Visprecīzāko punktu varam novērot rīta agrumā ap plkst. 7 – 8, kā arī vēlā pēcpusdienā no plkst. 17 līdz 18.
Mērījuma vieta. Ja temperatūra tiek mērīta pie ādas virsmas (paduse, cirksnis, piere), rezultāts veidojas no ķermeņa pamata temperatūras un apkārtējās vides ietekmes. Toties ķermeņa gļotādas jeb pamata temperatūra tiek mērīta kādā no ķermeņa atverēm – mutē (orāli) vai taisnajā zarnā (rektāli), kur rezultāts būs par 0, 5 – 0,6 °C augstāks, mērot rektāli – pat līdz 1 °C augstāks.
Termometru veidi. Digitālie termometri ir salīdzinoši precīzi, turklāt izmantojami vairākās ķermeņa daļās, pēc tam tos dezinficējot. Mazuļiem līdz 3 mēnešu vecumam ieteicams temperatūru mērīt cirksnī vai rektāli. Plastikāta pieres termometri vai knupīša formā precīzu rezultātu neuzrādīs, toties dzīvsudraba termometru bīstamības dēļ nav ieteicams izmantot ilgstoši.
Fizioloģiskie faktori. Pēc fiziskajām un sportiskajām aktivitātēm, sakaršanas vai spēcīga stresa ķermeņa temperatūra visbiežāk ir paaugstināta, tāpēc ieteicams vismaz pusstundu nogaidīt.
Sievietes organisms. Ķermeņa temperatūru spēj ietekmēt arī menstruālais cikls un grūtniecība, ovulācijas laikā tā visbiežāk ir paaugstināta.
Noderīgi.