Aiziet SKRIEŠUS jeb pavasara sports var sākties!

Lai gan nodarboties ar dažādiem sporta veidiem mēs varam visa gada garumā neatkarīgi no laika apstākļiem un gadalaika, ir aktivitātes, kuras daudz patīkamāk veikt svaigā gaisā, kā arī tās ir daudz efektīvākas nekā nodarbības pāris reižu nedēļā sporta zālē. Šoreiz apskatīsim tādu sporta veidu kā skriešana, iepazīsimies ar šā sporta veida priekšrocībām, kā arī priekšnoteikumiem efektīvai un pareizai skriešanai.

Pavasaris ir vispiemērotākais laiks, kad sākt "izmest kādu līkumu" pa piemājas parciņu vai stadionu. Ja esi pieredzējusi un rūdīta skrējēja, tev droši vien par skriešanu šis tas jau ir zināms, bet, ja esi nolēmusi uzsākt regulāri skriet tikai tagad, iespējams, šis raksts tev palīdzēs.
Par skriešanu ir dzirdēti dažādi viedokļi – "skriešana ir nenopietns sporta veids un ievērojamus rezultātus var gūt tikai smagi strādājot trenažieru zālē", "skriešana ir grūta", "skrienot var iedragāt veselību", "skriešana ir labākais svara nomešanas veids" utt.
Fizioterapeiti apgalvo, ka skriet var arī ziemā, protams, ja gaisa temeratūra nesniedzas desmitos zem nulles – galvenais priekšnoteikums ir piemērots apģērbs.

LABUMI NO SKRIEŠANAS
Svara zaudēšana. Viena no galvenajām skriešanas labajām īpašībām ir svara zaudēšana. Skrienot mūsu ķermenis patērē skābekli. Šis patērētā skābekļa daudzums ir ļoti svarīgs. Muskuļi tapat kā motors, patērē degvielu, tikai tie sadedzina ogļhidrātus un taukus. Kad skābeklis nokļuvis muskuļos, tas dedzina taukus, lai muskuļi darbotos. Šim procesam ir tāds kā domino efekts – jo muskuļi kļūst spēcīgāki, jo mūs iegūstam labāku formu un spējam ilgāk nodoties sportošanas aktivitātēm.


Muskuļu stiprināšana. Skriešana stiprina muskuļus, jo tās laikā mūs aktīvi strādājam ar sava svara "nešanu". Muskuļi arī sadedzinās vairāk kaloriju nekā tas parasti ikdienā notiek, grozies kā gribi – skriešana taviem muskuļiem nāks par labu.

Stiprāki kauli. Nav noteikts, kāda slodze ir maksimāli efektīva, lai stiprinātu kaulus, bet regulāra vidējas intensitātes skriešana palīdzēs kauliem saglabāt spēku un izturību.

Labāks ādas stāvoklis. Skriešana veicina barības vielu cirkulāciju un apgādā ar tām tavu ādu. Tas palīdz attīrīt ķermeni un izvadīt dažādas "sliktās" vielas. Tā kā ādai tiek pastiprināti piegādāts skābeklis, pastiprināti izdalās dabīgā kalogēna daudzums ( kalogēns- saistaudi, kas pabaro ādu, lai tā nav "sažuvusi"). Varēsi droši iztikt bez botoksa, skriešana paveiks visu darbiņu! Tāpat uzlabosies asinsrite, un tā rezultātā tu iegūsi veselīgu ādas krāsu.

Mazāk stresa. Skrienot sarūk stresa hormonu daudzums. Tas nozīmē, ka ikdienā palēnināsies sirdsdarbība, un asinsspiediens vairs nebūs tik augsts. Tu būsi mierīgāka un uz ne tik tīkamām lietām spēsi skatīties bez ierastās nervozitātes.

Labāks garastāvoklis. Regulāra skriešana samazina depresijas simptomus un palīdz arī remdēt skumjas. Endorfīni, ko skrienot izdala smadzenes, ir hormoni, kas ir atbildīgi par laimes sajūtas rašanos. Ja regulāri skriesi, tev ne tikai uzlabosies garastāvoklis, bet tas mazinās arī iespēju ieslēgt depresijā.

Mazāk slimību. Skrienot tu stiprināsi savu imūnsistēmu, tev būs vairāk enerģijas, daudzi sīki vīrusi turēsies no tevis pa gabalu. Un ne tikai. Skriešana stiprinās arī sirdi un samazinās infarkta risku.

SKRIEŠANAS PRIEKŠNOTEIKUMI
Konsultējies ar ārstu, vai vispār skriešana ir tev piemērots sporta veids – it sevišķi tad, ja tev ir problēmas ar muguras veselību. Fizioterapeits ieteiks gan piemērotāko slodzi, gan arī vingrojumus, ko veikt pirms un pēc skriešanas.

Nepieciešamo un maksimālo slodzi, kā arī sirds reakciju uz dažādām slodzēm vari pārbaudīt pie kardiologa, veicot speciālu kardio testu. To vari veikt veselības centros un klīnikās.

Ideālais segums skriešanai ir zemes ceļi un speciāls stadiona segums, bet, protams, vari skriet arī pa asfaltu, ja nav citu variantu. Un tāpēc ļoti svarīgi ir izvēlētes skriešanai piemērotus apavus. Tādus vari iegādāties sporta veikalos, kur tie tā arī saucas – sporta apavi skriešanai, vai arī pajautā padomu pārdevējam, kurš tev noteikti piedāvās vairākus variantus un pastāstīs par apavu priekšrocībām. Nepārcenties ar biezu apģērbu, jo svīst tu svīdīsi, bet tāpēc vairāk nenotievēsi, vienkārši zaudēsi daudz šķidruma.

Elpošana bieži vien kļūst par iesācēju problēmu. Skrienot gadās, ka sānos iemetas dūrējs. Elpošanai skriešanas laikā būtu jābūt vienmērīgai. Visefektīvākais veids, kā panākt, lai dūrējs atkāpjas un vispār no tā izvairīties, ir ieelpot caur degunu, bet izelpot caur muti. Sākumā tas var šķist sarežģīti, bet, kad iemanīsies, skriešana kļūs daudz patīkamāka.

Pirms un pēc skriešanas iesildies un atsildies. Vislabāk ir izvingroties, izstaipīties. Tas nepieciešams ne tikai, lai negūtu traumas, bet tas tev palīdzēs veidot slaidas kermeņa līnijas, jo muskuļi pēc skriešanas tiks izstaipīti. Skriešana ilgstoši un vienā ritmā, kā arī pamatīga izstaipīšanās figūrai nāk par labu.
Atceries arī par to, kā izskatās profesionāli skrējeji "gargabalnieki" un sprinteri. Garo gabalu veicēji vienmēr ir slaidāki, bet sprinteriem ir izteikti muskuļotas kājas.

Vispiemērotākais laiks skriešanai, tāpat kā visām citām fiziskajām aktivitātēm, ir pēcpusdiena – ap 13:00 līdz 15:00, kad ķermenis ir kārtīgi pamodies un mobilizējies fiziskam un garīgam darbam.
Ja skriesi ap 19:00, tad pareizi būtu skriet ne ilgāk par stundu aerobā režīmā, un skrējienu pabeigt ar 5-10 min ilgu mierīgu tipināšanu, kam seko stiepšanās vingrinājumi. Pēc skriešanas ķermenim vajag vismaz divas stundas laika, lai nomierinātos pirms naktsmiera. Šajās divās stundās gan nevajadzētu darīt neko aktīvu vai satraucošu. TV skatīšanās pēc skriešanas netiek rekomendēta, drīzāk nomierinoša, izklaidējoša literatūra, kas neliek pārāk domāt iemiegot.

Cik bieži skriet, izvēlies pati, kā arī tas atkarīgs no tā, ko vēlies ar skriešanu panākt. Skriešana 3 reizes nedēļā (arī pietiekoši intensīvas braukšanas ar velosipēdu, skrituļošanas u.c.) nodrošina lielāku kaloriju patēriņu, nekā tad, kad tu nedarītu neko. Vēl skriešanas laikā un arī laiciņu pēc skriešanas, notiek intensīvāka muskuļu un ādas apgāde ar barības vielām – cilvēks izskatās veselīgāks, ar nosacījumu, ka viņš uzņem šīs veselīgās vielas ar pārtiku. Arī skelets un saites saņem stimulāciju, un kļūst izturīgāki. Var mazināties dažādu locītavu sāpes, palielināties muskulatūra, samazināties zemādas tauku slānis (ievērojot pareiza uztura nosacījumus).

Par pārtiku – viss ir atkarīgs no tā, kādi ir tavi mērķi. Lai samazinātu zemādas tauku slāni, nav ieteicams ēst vismaz divas stundas pirms skriešanas, kā arī īpaši daudz dzert, jo tad šķidrums skalosies vēderā. Pēc skriešanas, stundu pirms gulētiešanas vari izdzert kādu augļu-piena kokteili, vai arī pēc ajūrvēdas – siltu pienu ar medu. Ja māc izsalkums, vari apēst ko vieglu – augli, biezpienu.

Ja ņemsi vērā visus šos ieteikumus, skriešana tev var kļūt par ļoti patīkamu enerģijas un dzīvesprieka gūšanas avotu, kā arī tā noteikti nāks par labu tavai veselībai un figūrai. Lai veicas!

Rakstā izmantoti fitnesa trenera Uno Bergmaņa ieteikumi. 

Lasi arī – SKRIEŠANA iesācējām – vērtīgi padomi

21 komentāri
  1. Derētu ar kādu kopā tomēr. Vienai tā skumīgi un jocīgi. Vēl te nav pieminēts, ka vajag austiņās kādu pacilājošu mūziciņu, tad jautrāk 🙂

  2. Beidz, ff, kāds tur kopā? Katram ir savs skriešanas temps un spējas. Skriešana ir čista individuāla sporta aktivitāte!

  3. Droši nav labāka, lētāka un efektīvāka sporta veida par skriešanu. Principā skriet jau varēja arī visu cauru ziemu, bet nu jau tiešā, ir atnācis laiks, kad to var darīt arī tiem, ka ziema šķiet nesaienojama ar joņošanu.

  4. Vispar par to iesildīšanos – pēdējie pētījumi liecina, ka, ja cilvēks nav saitaisījies skriet sprintu, tad iesildītis nav nepieciešams. Sāc vienmērīgā temā skriet un ir ok. Par atslidīšanos gan – ir svarīgi pastaipīties.

  5. Fui kā man riebjās skriet. Kopš skolas gadiem pat doma par tādu sporta veidu ir atsita. Visi tie mūžīgie normatīvi uz laiku… Kā izlasu vārdu skriet – to var droši ierindot blakus vārdam – labprātīgi nogalināties.

  6. Paies kāds mēnesis ikdienas treniņu un tu pat fiziski jutīsi efektu. Un mēneša laikā tu arī sajutīsi, cik tas ir lielisks sporta veids.

  7. Kāpēc espati šonedēļ visi raksti stūrē sporta lauciņā? Bet ne visiem taču patīk skriet, iet uz sporta zāli un tml. Jūs lasa ne tikai zajadlajas sportistes, kas ir atrakušas ar svara zudumu un celulīta pieglaudīsānu!!!!

  8. Ziemā var skriet līdz kādiem – 10… – 15. Zemāk jau kļūst nepatīkami. Karstās plaušās velc ledainu gaisu. Nav forši.

  9. Patiesībā, tas, ka var iedragāt veselību – nav nekāds mīts. Ne jau sirdi un asinsvadus, vai garastāvokli – ar to viss stirpri labi, bet sačakarēt ļoti viegli ir ceļus. Nezinu, cik tieši krutiem ir jābūt apaviem, bet šā kā tā pie katra skrējiena soļa atsitienu pret zemi, cilvēks saņem triecienu. Un pēc laika diezgan izteikti sāk sāpēc ceļi. Tā ir mana pieredze.

  10. Tā tikai tāda sevis mānīšana, ka skriet kopā ir forši. Pilnīgi neforši. Tas nav kā uz aerobiku kopā iet, kur viena otru amudina aiziet, bet zālē jau visi barā lēkā. Skriešana ir vieninieka sporta veids.

  11. Mīļā, ceļu locītavas vajag iesildīt pirms skriešanas. Tad neiedzīvosies nepatikšanās.

  12. Atšķirībā no daudz kā cita skriešanai ir tā superīgā lieta, kas tas tiek darīts ārā. Rezultātā ir laba, veselīga, svaiga sejas krāsa.

  13. oi – nē – laikam labs ieteikums un detalizēts raksts, bet skriet kaut kā – nēēē.

  14. Man arī nepatika skriet, bet nesen pakonsultējos ar treneri sporta zālē un viņš man iemācija skrienot sekot savam pulsam atbilstoši svaram un vecumam, lai nepārpūlētu sevi un sirdi. Pilnīgi cita lieta! Nepamanīju kā pagāja 30 min skrienot un nebija briesmīgā moku sajūta, ka vēl 5 min, vēl 3 min utt. Skrēju lēnām domāju par elpošanu, sekoju pulsam un rezultātā – brīnišķīga sajūta un labi pavadīts laiks. Lai veicas! 🙂

  15. Un ko lai dara tās, kas nedrīkst skriet un lēkāt jau pieminēto muguras problēmu dēļ? Paliek tikai šoļošana, bet man kaut kā liekas, ka nav reāli kaut kilogramu “nosoļot nost”.. 🙁

  16. Nevajadzētu aizmirst, ka skriešana nav labs svara nomešanai, ja liekais svars ir pārāk liels – skriešana tikai sagādās problēmas ar locītavām, jo būs papildus liela slodze. Ir nepieciešams svaru samazināt pirms to turpināt darīt skrienot. Un pirms fiziskām nodarbībām, kādu stundu iepriekš ir ieteicams izdzert puslitru ūdens, lai notiek normāla svīšana un neprasītos dzert treniņa laikā…

  17. Skriet forši, man patīka, vasarā varu perfekti izskrieties gar Gauju un tad uzrtaisīt strečingu turpat, bonusā skaista ainava, protams,- agri no rīta ir tā lieliskā sajūta un tad arī diena visbiežāk izdodas. Citreiz vēl rīta pelde pēc strečinga tiek piekombinēta, bet nu agri jāceļas gan.

    Un jā, skriet ir vēlams vienam, otrs tikai izsit no ritma, turklāt runāt tāpat nav ieteicams, tā ka labāk vienam jozt 🙂

  18. Lai nu kā skriešana vai skriešana kombinācijā ar soļošanu ir ātrākais svara zaudēšanas veids un stingras formas iegūšana arī gan.

  19. Kā ir ar skriešanu uz vietas? Tā kā nevaru iet ārā, skrienu istabā uz vietas. Patiesībā tas ir kaut kas vidējs star skriešanu un lēkšanu ar auklu.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.