Alerģija – modernam laikam moderna nelaime

Aizvien vairāk cilvēku iepazīst, ko nozīmē alerģija. Niezoša āda, izsitumi un tekošs deguns pavasara ziedu laikā kļūst par daudzu ikdienu. Ārsti alerģiju dēvē par modernās pasaules slimību.

Lai spētu cīnīties ar ienaidnieku, tas jāiepazīst, tātad vispirms jānoskaidro, kas ir alerģija. Organisms ir būvēts kā sarežģīta sistēma, kas atpazīst sev kaitīgas vielas un apkaro tās. Tomēr dažreiz notiek kļūdas, un imūnsistēma ieslēdz kaujas režīmu, sastopoties ar gluži nevainīgām lietām. Piemēram, ziedputekšņiem, putekļiem, pelējuma sēnīti vai dzīvnieku apmatojumu.

Kā rodas alerģija?
Jaunākās teorijas vēsta, ka lielā mērā pie alerģijas vainojama pasaules urbanizācija. Modernais cilvēks savā ikdienā saskaras ar milzum daudz dažādu ķīmisku vielu – gaisā, apkārtējā vidē un pārtikai pievienotām. Tās kairina imūnsistēmu, padarot tās reakciju saasinātu.
Alerģiju veicinošs faktors ir arī tīrība. Mūsdienu bērns daudz retāk nogaršo zemi, saēdas dubļus un nemazgātus augļus, kā arī nesamīļo suni, kaķi vai kaziņu. Un kā gan tas būtu iespējams, dzīvojot pilsētā? Tāpēc organisms negūst pieredzi kaitīgu vielu atpazīšanā. Tad nu tam nākas ienaidnieku izdomāt pašam un uzbrukt nekaitīgām vielām.

Saskatīt vai sajust
Alerģijai ir daudzas un dažādas sejas. Tā var izpausties:
•    uz ādas – kā nieze (dažkārt par alerģiju liecina vienmēr niezoša mugura), izsitumi, nātrene vai ādas uztūkums;
•    kā problēmas elpceļos – aizlikts deguns, šķavas, iesnas, klepus, elpas trūkums vai bronhiālās astmas lēkmes;
•    kā acu asarošana, plakstiņu pietūkums vai apsārtums un graušanas sajūta;
•    kā sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi. Sirds darbības paātrināšanās vai spiediena krišanās;
•    kā kuņģa un zarnu trakta darbības problēmas – slikta dūša un vemšana, caureja vai aizcietējumi un pat gastrīts;
•    kā nervu sistēmas novirzes, piemēram, galvassāpes, reibonis, uzbudinājums vai nomāktība un apātija;
•    kā sāpes locītavās vai to pietūkums.

Alerģija kā mantojums
Lai gan ārsti joprojām nespēj noteikt alerģijas rašanās iemeslus, ir virkne faktoru, kas paaugstina alerģijas risku.
Diemžēl vairākumā gadījumu alerģiju bērns manto no vecākiem. It sevišķi, ja alerģiski ir abi vecāki. Ja esi alerģiska un plāno mazuli, labāk jau laikus dodies pie ārsta, lai saskaņotu rīcības plānu, kā mazināt alerģijas risku gaidāmajam bērniņam.
Viena no iespējām ir vakcinācija pret alerģiju. Ārsti uzskata, ka, pareizi un savlaikus veikta, tā samazina alerģijas mantošanas iespēju pat uz pusi.
Risku, ka mazulis būs alerģisks, mazina arī tas, ja vismaz pirmo pusgadu savu bērnu barosi pati.

Bija viena, kļuva daudzas
Vēl viena nepatīkama alerģijas īpašība ir izplesties. Ar laiku alerģija, ja netiek ārstēta, kļūst aizvien spēcīgāka. Ja sākotnēji alerģisku reakciju tev izraisīja vien šokolāde, pēc brītiņa var nākties secināt, ka sākotnējam vienam alergēnam pievienojušies vēl citi, piemēram, ziedputekšņi, rieksti utt.
Labākās zāles alerģiskam cilvēkam būtu pilnībā izvairīties no tā, kas viņa organismam bīstams. Diemžēl ikdienas dzīvē to izdarīt bieži vien ir pat neiespējami, tāpēc nepieciešams lietot arī medikamentus. Kādus, to gan labāk saskaņot ar ārstu un savu ātrās palīdzības aptieciņu (antihistamīna preparātus) ieteicams vienmēr turēt pa ķērienam.

Vainīgie
Diemžēl pateikt, kas ir alerģisks un kas ne, ir praktiski neiespējami. Ir vielas, kas alerģiju izraisa biežāk, bet tikpat labi to var ierosināt kāda gluži ikdienišķa un lielākajai daļai pilnīgi nekaitīga lieta. Alerģisks var būt jebkas. Tāpēc, ja esi alerģiska, neuzticies uzrakstiem uz kārbiņām, ka produkts ir mazalerģisks vai krēms, piemēram, dermatoloģiski pārbaudīts un piemērots sevišķi jutīgai ādai. Arī tas, ka kaut kas audzēts bioloģiski vai ir ļoti kvalitatīvs un maksā dārgi, negarantē, ka alerģiskas reakcijas nebūs.

Pārtika
Paaugstināta jutība pret kādu no pārtikas produktiem sastopama ļoti bieži. Un jābilst, ka no sev nevēlamiem pārtikas produktiem izvairīties ir vieglāk nekā, piemēram, no putekļu ērcītēm.
Ja, vadoties pēc pieredzes, zini, kāds pārtikas produkts tev izraisa alerģiju, vēlams ar šo novērojumu doties pie ārsta, lai apstiprinātu diagnozi. Zinot par savu alerģiju, no sev nevēlamā produkta vienkārši jāizvairās. Bet, ja tas nav iespējams, jālieto ārsta ieteiktās zāles.
Lai mazinātu alerģijas risku, cītīgi jālasa gatavo produktu etiķetes. Jo dabiskāks produkts un mazāk E piedevu, jo labāk. Īpaši jāuzmanās no šīm:
•    krāsvielām – E 102, E 110, E 122-124, E 127, E 151;
•    konservantiem – E 220-227, E 210-219, E 249-252;
•    antioksidantiem – E 321; 
•    aromatizētājiem – E 550-553.
No produktiem visbiežāk alerģiju izraisa piena produkti, olas, vēžveidīgie, zemesrieksti, soja, zirņi, pupiņas, kvieši, kukurūza, auzas, prosa, rudzi, mieži, griķi, selerijas, pētersīļi, burkāni, tomāti, kāposti, kartupeļi, kafija, āboli, bumbieri, persiki, aprikozes, plūmes, ķirši, avenes, zemenes, cidonijas, lazdu rieksti, medus, sēnes un dažādas garšvielas. Šo sarakstu vēl varētu turpināt bezgalīgi.
Bieži vien jaucam pārtikas alerģiju un kāda produkta nepanesību. Lai gan tām abām mēdz būt līdzīgas izpausmes, iemesli ir dažādi. Alerģijas gadījumā slikto pašsajūtu izraisa neadekvāta imūnsistēmas reakcija, kamēr nepanesību rada organisma nespēja pārstrādāt konkrēto vielu. Piemēram, piena nepanesību izraisa tā fermenta, kas šķeļ laktozi (piena cukuru), trūkums. 

Ziedputekšņi
Viens no grūtākajiem laikiem alerģiskam cilvēkam ir pavasaris un vasara. Ar vēju tiek pārnēsāti ziedputekšņi pat no ļoti attāliem apgabaliem.
Pret putekšņiem alerģiskam cilvēkam alerģijas simptomi parādās tikai auga ziedēšanas sezonā. Iespējams, ka tev jāšķauda un tek deguns no maija līdz augustam, kad zied nātres un ceļmallapas, bet varbūt tikai mēnesī, kad zied papeles.
Ja tev ir alerģija pret ziedputekšņiem, neatliek nekas cits, kā sezonāli dzert zāles. Diemžēl labvēlīgos laika apstākļos viena ziedoša auga ziedputekšņus vējš pārnēsā pat 400 kilometru attālās vietās. Visdrošākā vieta šai laikā ir pie jūras, jo ūdens putekšņus aiztur. 

Dzīvnieki
Ļoti spēcīgu alerģisku reakciju var izraisīt arī dažādi dzīvnieki. Maldīgs ir uzskats, ka alerģiju izraisa suņu un kaķu spalvas. Tās iemesls lielākoties ir dzīvnieka blaugznas, sviedri, tauki vai urīns. Spalvas ir tikai palīglīdzeklis, kā šīs vielas izplatās pa gaisu. Diemžēl dažkārt alerģiskam cilvēkam reakcijas izraisīšanai pietiek vien uzturēties blakus cilvēkam, kurš bijis tiešā kontaktā ar dzīvnieku.
Iespējams, ka alerģiju tev izraisa nevis kāda konkrēta dzīvnieku suga (suņi, kaķi vai zirgi), bet gan pat konkrēta suņu šķirne (piemēram, kolliji). 

Putekļu ērcītes
Šīs mazās, nejaukās radības dzīvo teju ikvienā telpā. Tām nepieciešams vien siltums, nedaudz mitruma un mazliet ādas zvīņu (un šīs mantas ērcītēm pietiek, jo visi cilvēki nedaudz met veco ādu). Tāpēc putekļu ērcītes mīļākā vieta ir gultasveļa un spilveni. Tās iecienījušas arī vietas, kurās krājas putekļi, piemēram, aizkari, paklāji, ar audumu pārvilktas mēbeles, mīkstās rotaļlietas u. c. Ērcīšu izkārnījumi kopā ar mājas putekļiem nokļūst gaisā, kur tu tos ieelpo. Tāpēc, ja esi alerģiska, izmet paklājus, mīkstās mēbeles nomaini pret ādas dīvāniem un, cik vien bieži iespējams, veic mitro mājas uzkopšanu.

Pelējuma sēnītes
Bieži vien alerģijas iemesls ir arī pelējuma sēnes sporas. Tās var atrasties gan telpās, kur ir mitrs, gan izplatīties no gaisa mitrinātāja, veciem matračiem, istabas augiem vai atkritumu spaiņiem. Šī negantā sēne atrodas arī brīvā dabā, piemēram, labībā. 

Kukaiņu kodumi
Iedzeļot kukaiņi izdala vielas, kas rada netīkamas izjūtas – sāpes un niezi ikvienam. Tomēr, ja esi alerģiska, parastajām sajūtām var sekot saasināta organisma reakcija ar stipru tūkumu, elpas trūkumu, asinsrites traucējumiem un pat bezsamaņu. Tāpēc ieteicams jau laikus konsultēties ar savu ārstu, kā pareizi rīkoties gadījumā, ja kukainis iedzēlis, un, iespējams, iegādāties preparātu, ko nēsāt rokassomiņā šādam gadījumam. 

Saules gaisma
Alerģija var būt pat pret saules siltajiem stariem, pareizāk – pret UV starojuma A stariem. Nepatīkamā organisma reakcija nav redzama tūlīt, bet gan pēc pāris dienām, kad uz ādas, kas tikusi tiešos saules staros, parādās izsitumi vai pat čūlas. 

Medikamenti
Dažkārt alerģiska reakcija novērojama arī pret medikamentiem. To var izraisīt gan olbaltumvielas (lielākoties satur vakcīnas), dažkārt antibiotikas vai pretiekaisuma medikamenti. Tā kā, ražojot zāles, bieži vien līdztekus aktīvajai vielai pievieno arī palīgvielas, arī tās var radīt alerģisku reakciju. Tāpēc, ja esi novērojusi, ka pret kādu medikamentu tavs organisms reaģē neadekvāti, pieraksti to un noteikti informē ārstu.
Uzsākot cīniņu pret alerģiju ar medikamentiem, nekādā gadījumā nerīkojies uz savu roku – pastāv iespēja, ka draudzenes vai kolēģes ieteiktais līdzeklis var izraisīt jaunu alerģijas lēkmi.