Anna Lieckalniņa: mana PARISA ir īsta PRINCESE

Annu Lieckalniņu mēs esam iepazinuši gan kā televīzijas raidījumu vadītāju, teoloģijas studenti, gan šobrīd arī kā šova “Dejo ar zvaigzni” dalībnieci. Taču šoreiz ne par pašu Annu, lai gan saka jau – tas, kādas ir cilvēka attiecības ar dzīvniekiem, ļoti labi raksturo arī pašu cilvēku. Iepazīsimies – Annas Lieckalniņas princese – čivava Parisa!

Vai tev patikuši dzīvnieki jau kopš bērnības? Kā izpaudās attiecības ar dzīvniekiem, kad biji maza?
Zini, kad biju pavisam maza, man bija bail no suņiem un kaķiem. Pieļauju, ka arī no visiem citiem radījumiem, kas nebija cilvēki. Lai gan – nē, papagaiļi, gliemeži un bruņurupuči – tie man ļoti patika!

Kā, tavuprāt, mājdzīvnieks spēj iekrāsot un pārvērst ikdienu?
Mājdzīvnieks, tas ir prieks mājās! Beznosacījuma mīlestība! Tas ir tāds mīļums… Suns patiešām mājās rada prieka atmosfēru, un ir ļoti jauki, kad pēc garas darba dienas, atnākot mājās, kāds tevi tik ļoti gaida. Tu tam mazajam esi visa Pasaule! Un vēl tā neviltotā sajūsma, kad iznāku no vannas istabas – neviens cilvēks tā nepriecājas mani redzēt pēc piecām minūtēm, kad iznāku no dušas, kā mana mazā, baltā čivava!

Čivavas sunītes ceļš līdz tavai ģimenei. Kāpēc tieši čivava? Kā viņa pie tevis nonāca?
Manai sunītei nu jau ir astoņi gadi. Viņa tika iegādāta kā mazais draugs manai meitai. Tikai pēc tam sapratu, ka ideja nebija visai spīdoša, jo čivavas un mazi bērni ne pārāk labi saprotas. Cik atceros, toreiz skatīju cauri sludinājumus, un nopirku mazo bumbulīti no kādas sievietes, kas nodarbojas ar suņu audzēšanu – viņa burtiski mums atnesa Parisu un iedeva rokās!

Izvēlētais vārds šķiet visai zīmīgs. Pastāsti, kā nonāci līdz šādai idejai. Un vai suņa raksturs attaisno izvēlēto vārdu?
(Smejas) O, jā! Raksturs atbilst Parisai Hiltonei! Īsta princese, kura, piemēram, iebilst, ja viņu vienlaicīgi paijā divi cilvēki, vai arī – ja viņu mīļo nelaikā, tad, kad viņa to nevēlas. Manai meitai Annijai, kad iegādājāmies sunīti, bija četri gadi, un tajā laikā Parisa Hiltone bija ļoti topā, tā nu meita arī izlēma par labu tieši šim vārdam.

Kā Parisa attiecas pret tevi, meitu Anniju un citiem cilvēkiem, kas ienāk jūsu mājās? Čivavas šķirnes suņus visbiežāk raksturo ļoti spēcīgs temperaments, pieķeršanās vienam cilvēkam un īpaši spēcīga saimnieka sargāšana – vai šo miesassarga lomu pilda arī trauslā Parisa?
Tieši tā – visnotaļ precīzi! Tas absolūti raksturo manu suni – temperaments, pieķeršanās man un absolūta manis un manu mantu sargāšana. Citiem labāk netuvoties! Bet zini, ar gadiem viņa tomēr ir palikusi mazliet piekāpīgāka, mīļāka un draudzīgāka. Kopumā Parisa ir ļoti jūtīgs un gudrs suns, pat ar tādu iejūtības un inteliģences devu. Viņa visu ļoti labi saprot un ir pietiekami pieklājīga. Piemēram – viņai ļoti patīk gulēt vannasistabā uz apsildāmās grīdas, patīk sildīties siltumā, bet, ja kāds tur ieiet, tad viņa pati labprātīgi iziet ārā, lai netraucētu. Ar Anniju attiecības ir – kā jau īstām attiecībām piederas – tad mīļas, tad atkal nē.

Kādas ir saimnieces un suņuka kopīgās īpašības? Vai jūsu gadījumā var teikt – kāds saimnieks, tāds suns?
(Smejas). Nu kaut kas kopīgs mums ir gan. Lauvas sirds, neskatoties uz trauslo augumu! Un šis tas no princešu izgājieniem droši vien man arī piemīt.

Kā norit Parisas ikdiena? Varbūt ir kādi īpaši rituāli, kas raksturo tieši viņu?
Mana Parisa pārsvarā dzīvojas pa mājām, tā paiet viņas ikdiena, tāpēc ar lielu aizrautību, ja ir tāda iespēja, viņa dodas visur tur, kur dodos es! Esmu pat sākusi viņu ņemt līdzi uz savu darba kabinetu, tas viņu ļoti iepriecina. Citreiz kopā aizvedam ar mašīnu manu meitu uz skolu. Vienu vārdu sakot, viņu, tāpat kā mani, aizrauj kustība un darbība – ka tikai kaut kas notiek! Tāpat Parisa ir ļoti priecīga par maniem viesiem un draugiem. Viņai viennozīmīgi patīk ballītes!

Suņuka gulta stāv blakus manai gultai, un, runājot par rituāliem – vakaros Parisa pirmā atrodas pie manas gultas un sagaida mani tur, vai arī turas no manis soļa attālumā. Tad ejam kopā gulēt. No rītiem Parisa zina, ka iecelšu viņu gultā – tad suņuks stampājas pa manu segu kā pa lielu mākoni.

Vai atceries kādu interesantu kopīgu piedzīvojumu, kas vēl joprojām ir palicis spilgti atmiņā?
Ir tikai viens cilvēks, kuram viņa ir iekodusi, turklāt tas notika mājas sargāšanas nolūkos. Tas bija Annijas vienaudzis, kurš tā īsti nemaz nezināja, kā rīkoties, kad Parisīte karājās, iekodusies viņam džinsu biksēs… Puisis tikai stāvēja, skatījās un ķiķināja – lūkojoties uz manu mazo varoni.

Parisas gastronomiskā gaume. Vai ir kas tāds, kas garšo jo īpaši? Varbūt patīk ko nočiept arī no saimnieces šķīvja?
Lai kaut ko nočieptu no mana šķīvja, viņa ir pārāk maza. Bet varu atzīties, ka esmu viņu izlutinājusi – Parisa ļoti labi zina, ka, ja būs tāda iespēja, es noteikti ar kaut ko garšīgu viņu pacienāšu. Kaltētie našķi no specializētiem veikaliem – tā ir ierasta lieta, kas ļoti garšo, un ko vienmēr gaida. Kaut kas īpašs ir gurķu miziņas, uz kurām viņa ir kā traka, un arbūzu arī nesmādē. Tomāts gan negaršo…
[BANNER]

Un kā ar Parisas skaistuma rituāliem, modes štātēm? Kādi ir viņas mīļākie tērpi?
Parisas kažoks ir balts, tāpēc viņa patiešām ir jāmazgā diezgan regulāri, tāpat arī jāķemmē, citādāk vilniņa saveļas, un tad man ar šķērēm pinku nākas griezt ārā. Kad pienāk mazgāšanās vai ķemmēšanās kārta, viņa šo procesu pacietīgi un padevīgi iztur, bet tad, kad beidzot esmu beigusi viņu žāvēt ar fēnu, tikpat ātri laižas arī lapās. Un tad gan ir lielie prieki un ālēšanās pa māju! Skrien kā traka, lec, rej un dauzās ar dvieli vai bumbiņu.

Tērps viņai aktuāls ir tikai viens – sarkana jaciņa ar kapucīti un karalienes kroni uz muguras. Tā viņai tiek vilkta, ja ārā ir izcili dubļains laiks – lai nesasmērētos, vai arī, ja ir ļoti auksts. Tāpēc, kad redzeslokā parādās šī maģiskā jaciņa, Parisa ir stāvā sajūsmā, jo zina, ka nu tik būs kāds jauks pasākums!

Vai ģimenes mīlulei ir kādi īpaši lutināšanas veidi? Kad viņa šo lutināšanu ir nopelnījusi?
Mēs viņu tik daudz bučojam un mīļojam, ka viņa jau ir pārlutināta! Rezultātā es pat viņu nēsāju, staigājot pa kāpnēm, jo Parisai pašai ir bail – viņa mums ir atteikusies skriet pa kāpnēm pašas spēkiem. Varbūt nagi atauguši, tāpēc tā.

Zinot, cik kašķīgas attiecības var būt suņu un kaķu starpā – vai nebija bail ielaist ģimenē vēl vienu dzīvnieku, turklāt kaķi – runci Pikalo? Kādu lomu mājas dzīvē ieņem katrs no viņiem? Un varbūt ir kāds amizants notikums, ko sastrādājuši kaķis ar suni kopā?
Parisa bija blakus, kad atradām mazo kaķīti, kurš raudāja un skaļi kliedza, bija nosalis, tāpēc Pikalo viņa zina jau kopš pašiem pirmsākumiem. Jāsaka, ka ļoti laimīga par šādu pavērsienu viņa nebija. Bet laika gaitā abi mājas iemītnieki ir sapratušies un izveidojuši savas attiecības, kas vainagojas ar ieturētu līdzāspastāvēšanu, kas vairāk nepanesama šķiet Parisai. Amizantas ir situācijas, kad runčuks, kaitinot Parisu, dažreiz sāk ēst no viņas bļodiņas, un tad mazā sirds godam sevi aizstāv!

Mājas mīluļu attieksme pret saimnieces radošajām nodarbēm. Vai viņi tajās mēdz piedalīties? Varbūt reizēm arī iedvesmo?
Iedvesmu smeļos pati no saviem resursiem, taču šis process savā ziņā ir netverams un neparedzams – ir radošākas dienas un arī ne tik spīdošas. Dzīvnieki toties vairāk priecē un nomierina. Svētku rīkošanā Parisa gan nepiedalās – viņa ir pārāk emocionāla, aizbiedētu vēl visu iesaistīto personālu.

Vai ir kas tāds, ko vēlies ieteikt un novēlēt visiem tiem, kas vēl nav izlēmuši par mājdzīvnieka iegādi? Kādēļ vērts to pieņemt savā ģimenē un dzīvē?
Mans ieteikums visiem tiem, kas plāno šo aizraujošo notikumu, mājdzīvnieka iegādi – noteikti rūpīgi iepazīstieties ar sugas raksturojumu, lai nesanāktu tā, kā man, kad domāju iegādāties meitai sunīti-draudziņu, bet mājās tika ienests nopietns konkurents! Mājdzīvnieks – tas ir prieks, ja ļauj tam būt!

Kāds ir Parisas saimnieces šī brīža ikdienas grafiks un aktualitātes radoši profesionālajā jomā?
Pašlaik piedalos šovā “Dejo ar zvaigzni”, kas paņem diezgan daudz laika un arī domu. Trenējamies katru dienu kādas 2 līdz 3 stundas, bet man tas ļoti patīk! Tāda svētku sajūta! Arī mana profesionālā darbība ir saistīta ar svētkiem – kā dvēseliskiem, tā arī praktiskiem, faktiskiem un lustīgiem! Esmu radošās apvienības “3 āboli” īpašniece. Īsti radoša apvienība, kas veido un rada dažādus pasākumus un seminārus. Tāpat strādāju arī individuāli ar cilvēkiem kā personības izaugsmes trenere. Esmu mūžīgā studente – mācos paralēli Rīgas Geštalta Institūtā un veicu pētījumu par Dievturību un dievturiem savam maģistra darbam. Dienas ir gana noslogotas, bet, jo vairāk daru, jo vairāk izdaru!
 

9 komentāru
  1. Tik smuks suņuks! Te tiešām var teikt ka kāds saimnieks, tāds suns 🙂 Un jauka intervija – Anna no citas puses! Forši!

  2. A man viņa parasti likās baigā caca iedomīga, bet šo izlasot – cits cilvēks! Super – lai veicas dejās 😉

  3. Man ļoti patika viņas tērps – punktotā kleita iepriekšējā “Dejo ar zvaigzni” konkursa tūrē. Smuki.

  4. es vispaar neizprotu saadu krancu tureeshanu…normaalu suni gruti panemt? piem , labradoru?

Komentēt Lulu Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.