Kā ir pieņemts?
Vēl ne tik sen pieņemts bija dzemdēt vienām pašām, jaundzimušos guldīt atsevišķi no mammām un pienest tikai uz barošanām. Jaunie tēti pat netika ielaisti dzemdību nodaļās, kur nu vēl dzemdību zālēs, bet nu jau labu laiku viss ir mainījies. Mūsdienās visbiežāk kopā ar topošo mammu dzemdību zālē ir arī dzimstošā bērniņa tētis, tomēr ne vienmēr. Likumdošana un dzemdību nodaļu politika Latvijā pieļauj iespēju sievietēm pašām izvēlēties, ar ko kopā izdzīvot šo brīnišķīgo notikumu un smago darbu, uztraukumu pilnos brīžus.
Kāpēc tieši bērniņa tētis?
No vienas puses tā šķiet visloģiskākā izvēle – bērniņa tētis ir tavs tuvākais cilvēks, bērniņu jūs radījāt kopā, tad kāpēc, lai viņš neatrastos dzemdību zālē kopā ar tevi? Tomēr vai esi droša, ka viņš pratīs īstajā brīdī tevi atbalstīt tieši tā, kā tev tas ir nepieciešams? Ka nekritīs panikā? Vai esi padomājusi, kā viņš jutīsies? Vai maz pati gribi, lai viņš tevi redz tādu – vāju, sāpju pārņemtu, nogurušu un varbūt pat neadekvātu? Vai viņš spēs saglabāt veselo saprātu?
Kādi ir varianti?
Varianti ir visdažādākie – sākot no dūlas, kas ir profesionāli apmācīta atbalsta persona ( tomēr nav mediķis!), beidzot ar mammu, draudzeni, māsu, krustmāti. Galu galā – vari ņemt līdzi pat savu tēti vai vīra māti, ja vien jūti, ka tieši šis cilvēks spēs tevi vislabāk atbalstīt gan fiziski, gan morāli.
Māsa
Madara (28) par atbalsta personu dzemdībās izvēlējas savu māsu: „Tā kā meitas tētis dzemdībās nevarēja piedalīties un es noteikti zināju, ka viena neveļos to izdzīvot (apbrīnoju sievietes, kas to spēj!), mana izvēle bija starp mammu un māsu, tomēr es nolēmu par labu māsai, jo jutu, ka nedrīkstu nodarīt savai mammai šādu pārdzīvojumu – tomēr mātei redzēt savu bērnu sāpēs ir daudz smagāk, nekā būt blakus māsai šādā reizē. Protams, varēju ņemt līdzi arī kādu labu draudzeni, bet māsa ir un paliek māsa, viņa vienmēr būs tuvāka par jebkuru draugu. Viņa mani ļoti atbalstīja un palīdzēja tieši tā, kā man tas bija nepieciešams – gan nesa karstu un ļoti saldu šokolādi padzerties, gan uzturēja mani možu ar mūzikas palīdzību. Kā izrādījās diezgan skaļu, jo medmāsiņas, ienākušas dzemdību zālē, nopriecājās mēs veselu diseni esam uzrīkojušas. Ja man būs vēl kādi bērni, arī viņus labprāt laidīšu pasaulē ar māsas piedalīšanos dzemdībās.
Vidusceļš – draudzene/vecmāte
Lai arī ne ar dūlas, tomēr profesionāles piedalīšanos pasaulē nāca Elīnas (30) bērniņš. Elīna dzemdību dienā ar savas meitas tēti jau bija izšķīrusies, tāpēc nevēlējās, lai viņš piedalītos dzemdībās. Elīna stāsta savu pieredzi:” Es zināju, ka nevēlos, lai dzemdībās piedalītos mana mamma, kas daudzām sievietēm ir nākamā izvēle aiz topošā tēta, jo tas man liktu nervozēt vēl vairāk. Iedomājos, ka varētu lūgt savu draudzeni, kas pēc izglītības ir vecmāte. Mana izvēle attaisnojās! Jau pirms dzemdībām daudz runājām, kā tās notiek, kas gaidāms, kā labāk rīkoties. Arī dzemdību zālē viņa bija nepārspējama – izelpoja ar mani kopā visus „ssssss”, masēja man muguru un pat baroja mani ar zupu dušā, lai tikai būtu spēks un es labāk justos. Tieši viņa bija tā, kas teica, ka iztikšu bez anestēzijas, kad pašai likās, ka vairs nevaru. Un es iztiku! Turklāt draudzenes teikto dzemdību beigu posmā es spēju labāk uztvert, nekā slimnīcas vecmātes norādījumus. Un, protams, viņa kopā ar mums paraudāja, kad meitiņa bija tikko piedzimusi. Lai kā arī attiecības tālāk neveidotos, viņai manā dzīvē vienmēr būs ļoti īpaša vieta.”
Lai ko tu arī neizvēlētos, seko savām sajūtām! Ja jūti, ka bērniņa tētis, piemēram, nav gatavs šim piedzīvojumam vai zini, ka tevi labāk spēs nomierināt tava mamma, vai vislabāko atbalstu sniegs dūla, kas no „otras puses” zina, kas gaidāms un kas darāms, lūdz šim cilvēkam atbalstīt tevi! Svarīgi, lai tev blakus ir emocionāli stabila persona, kas turklāt zina, kas nepieciešams tieši tev!