Lai bērns izaugtu par pilnvērtīgu, līdzsvarotu un laimīgu pieaugušo, viņam vajadzīga vecāku palīdzība, atbalsts un zināšanas. Taču mēs visi esam tikai cilvēki – ar emocijām, pārdzīvojumiem un pieļautām kļūdām. Ja bērns kļuvis nevaldāms, negatīvu emociju un dusmu pilns, ir pēdējais laiks apstāties, rast skaidrojumu un izvēlēties atbilstošu risinājumu, jo nekas nenotiek tāpat vien!
IKVIENS VĒLAS BŪT SAPRASTS
Emocijas ir atbildes reakcija uz spēcīgi izjustu notiekošo, kas iedalās trīs līmeņos: neiropsiholoģiskajā, uzvedības un kognitīvās uztveres līmenī. Informācija tiek apstrādāta ne tikai intelektuāli, bet arī ķermeniski. Arī bērna reakcija uz notiekošo bieži vien ir komplicētāka, nekā pirmajā mirklī varētu šķist. Turpinājumā vairāki ieteikumi, kā strādāt ar bērna emocijām, lai tās nenodarītu pāri ne viņam, ne apkārtējiem.
Piemērota grafika izstrādāšana. Bērni, kuri ir pārāk uzkurināti vai tieši otrādi – pārguruši, nereti rīkojas neadekvāti situācijai. Prāta un ķermeņa normālai funkcionēšanai nepieciešams līdzsvars, tāpēc ieteicams, ka bērna fiziskās un izziņas aktivitātes ikdienā mijas ar veselīgu un mierīgu atpūtu.
Emociju kontrolēšana. Prasmes, kā atpazīt un apstrādāt emocijas, bērns jau kopš pavisam maza vecuma mācās no saviem vecākiem. Lai atvase uz dažādiem stimuliem reaģētu mierīgi, mums kā vecākiem ir jārāda pozitīvs piemērs – regulāri un pārliecinoši. Tāpat bērnam jāredz, kā vecāki pieļautās kļūdas un nesaskaņas risina mierīgā un adekvātā ceļā – nekrītot histērijā un nepaceļot balsi. Reizēm noder arī lomu spēles, kad vecāki kopā ar bērnu izspēlē dažādas konfliktsituācijas, tā izrunājot iespējamos risinājumus un parādot, ka tas, kā reaģējam, ir tikai mūsu pašu rokās.
Domu atsijāšana. Bieži vien teicienu – mēs esam mūsu domas – uztveram pārāk tieši. Ja reaģēsim uz ikvienu mazāko domu, kas iešaujas prātā, emociju haoss, nesavaldība un nemiers neliks uz sevi ilgi gaidīt. Reizēm domas ir tikai domas, kuras labāk palaist brīvībā. Vecāki – palīdzēsim sarunu ceļā bērnam atšķirt vērtīgas domas un emocijas no nelietderīgām.
Veselīga atbildes reakcija. Necīnies ar uguni pret uguni! Pat ja vecāku pacietības mērs ir pilns, durvju ciršana un balss pacelšana tikai visu vēl vairāk sarežģīs. Atceries, ka bērna reakcija ir spoguļattēls tam, kas notiek ģimenē. Daudz efektīvāka atbilde uz bērna nesavaldību būs sapratne, miers un mīlestība.
Ieklausīšanās. Pat ja vecākiem šķiet, ka bērns pārdzīvo un ārdās par nenozīmīgiem niekiem, viņš ir jāsadzird un jāuztver nopietni. Bērnam jāsaņem apstiprinājums, ka dusmošanās nav aizliegta, taču jāsaņem arī ieteikumi – kā visveselīgāk ar šīm emocijām tikt galā, lai nekaitēt sev un citiem.
Kļūdīšanās ir dabiska. Nevaino sevi, ja audzināšana nenorit tik perfekti, kā plānots. Svini mazās uzvaras un priecājies par iespēju visu uzlabot. Lai bērns apzinātos cēļoņseku likumu un pieredzētu pašizraisītu neizdošanos, reizēm jāļauj viņam arī kļūdīties.
Stingras robežas. Tas, ka bērna ikdienā ir dažādi ierobežojumi (piemēram, datora, telefona lietošanā, videospēļu spēlēšanā utt.), nenozīmē, ka esat pārāk stingri vecāki. Ja vienlaicīgi izturaties pret bērnu ar mīlestību, tas tikai palīdzēs uzstādīt vajadzīgās robežas viņa paša drošībai.
Naudas vērtība. Lai bērns nemanipulētu, neuztvertu esošo un vecāku sniegto par pašsaprotamu, vēlams jau kopš mazotnes sniegt reālistisku izpratni par naudas vērtību – ja vēlies ko iegūt, tajā jāiegulda spēks, pacietība un enerģija.