Pēc šķiršanās tāpat kā pēc bērna piedzimšanas pēkšņi nevienam nav jāmeklē pēc padoma, tos cilvēki…
Birka: šķiršanās
Cik gan labi būtu jau attiecību sākumā zināt, vai tās būs ilgdzīvojošas vai arī nē.
Ir skaidrs, ka bērns no ģimenes, kurā vecāki izšķīrās, vēl jo vairāk – ja tas notika bērna apzinātā vecumā, viņa acu priekšā – atšķiras no bērniem, kam bērnība pagājusi laimīgā un saticīgā ģimenē…
Kāpēc apkārt ir tik daudz pāru, kas šķiras? Kapēc ir tik daudz ģimeņu, kas izjūk? Kur paliek mīlestība?
Viss ir labi, un tomēr – kaut kas nešķiet tā, kā tam vajadzētu būt. Kur ved šīs attiecības? Vai tās būs nopietnas?
Varbūt tas bija labākais solis, ko varēji spert, lai patiesi kļūtu no jauna laimīga…!
Šīs piecas pazīmes ir tās, kas visbiežāk parādās tajās attiecībās, kurās pamazām pazūd pats svarīgākais – mīlestība. Un patiesībā – tu to ļoti labi jūti, jautājums tikai – vai atzīsti sev?
Kuri ir tie gadījumi, kuros tiešām var mest plinti krūmos, un, kad tomēr vēl ir vērts cīnīties? Kā zināt robežu, līdz kurai palikt kopā visiem spēkiem ir vērts, un, kad esi jau pāri saviem spēkiem?
Ja attiecības nonākušas strupceļā, pirmais jautājums, uz kuru jāatbild pavisam atklāti – vai es vēlos tās saglabāt? Nonākot pie atbildes jā, situāciju apgaismo cerības stariņš, ka viss tomēr vēl nav zaudēts…
Apgalvojums, ka bērna piedzimšana nostiprina ģimeni, diemžēl ne vienmēr atbilst patiesībai. Gadās, ka topošo vecāku gaidītais priecīgais notikums kļūst par ģimenes kraha sākumu.