Dzīvot kopā ar draudzeni – sarežģīti?

"Jau pusgadu dzīvoju kopā ar savu labāko draudzeni. Tā kā abas esam brīvas sievietes, šo bargo ziemu izlēmām pārlaist kopā gan kompānijas, gan finansiālu apsvērumu dēļ. Lai gan vienmēr esam labi sapratušās un arī agrāk viena pie otras nakšņojām, šobrīd liekas, ka vēl viens piliens un es uziešu gaisā. Vai esmu mainījusies? Nekad nebiju domājusi, ka dzīvot kopā ar gadiem pazītu cilvēku būs tik sarežģīti".

Kaut kad pirms gadiem vismaz daļa no mums ir izbaudījušas kopā dzīvošanas garšu studentu kopmītnēs. Istabiņu dalīja divas, trīs un reizēm pat četras meitenes. Sākumā bijāt pavisam svešas, bet, dzīvojot vienā telpā, iepazināt viena otras ieradumus, niķus un citas raksturīgās lietas. Ne vienmēr tās šķita pieņemamas, bet ko darīsi, jāsadzīvo. Cits varaints, ja esam nolēmušas dzīvojamo telpu dalīt labprātīgi – sak’, kas mums jaunām, neprecētām un arī labi pazīstamām… Bet kur gadījušās, kur ne, parādās pavisam negaidītas problēmas – kaitinošas iezīmes, uzskatu dalīšanās, pēkšņi uzplaiksnījusi greizsirdība vai nez no kurienes radies sacensības gars. Kā tikt galā un kā sadzīvot?

Kaitinoši ieradumi

Melita: Es ar draudzeni sāku dzīvot kopā otrajā kursā. izlēmām, ka negribam vairs mitināties kopmītnēs, tāpēc nolēmām noīrēt divistabu dzīvoklīti, jo abas jau bijām sākušas strādāt. Tā kā iepriekš dzīvojām katra savās kopmītnēs, man nebija ne jausmas, kāda mana draudzene ir sadzīvē. Pirmā problēma radās smēķēšanas dēļ. Tā kā pati nesmēķēju, tad es jutu vismazāko cigarešu dūmu smaku. Sākumā draudzene smēķēja virtuvē pie loga, bet kad arī tas mani neapmierināja, teica, ka iešot ārā. Bet, kad atnācu no darba, jutu – nekā, viņa mani nav klausījusi. Kļuvu nervoza un kašķīga, līdz ar to, ka kaitināja šis konkrētais ieradums, sāku "uzvilkties" arī par citām lietām. Vienā brīdī sapratu – viss, negribu vairs šādi turpināt. Par laimi iepazinos ar savu tagadējo vīru un sāku dzīvot kopā ar viņu. Kopš kopdzīves laikiem tā arī savu stipro draudzību ar toreizējo draudzeni neesam atjaunojušas.

Dzīvesritma un ieradumu atšķirības var būt diezgan būtisks konflikta cēlonis. Ar laiku var sākt traucēt arī tas, ka draudzene var gulēt ilgāk nekā tu vai, tieši otrādi, ceļas agrāk un negribot uzmodina arī tevi. Šajā gadījumā smēķēšana kalpoja par aizkaitinājuma cēloni otra cilvēka vēlmju nerespektēšanas dēļ. Ja esi izlēmusi spert šādu soli – dalīt vienu dzīvesvietu ar citu cilvēku, tev jārespektē otra cilvēka vajadzības un lūgumi, kā arī jāspēj pieņemt kompromiss, ja tas iespējams. Kaimiņa lūgumu ignorēšana patiesībā ir klaja egoisma izrādīšana. Tāpēc, ja nespējat vienoties kādā tev būtiskā jautājumā, lai saglabātu draudzību, katrai labāk iet savu ceļu.

Atšķirīgs finansiālais stāvoklis

Gunita: Dzīvoju kopā ar draudzeni. Vienu brīdi biju aizgājusi pie sava puiša, bet tad izšķīros un atgriezos savās tagadējās mājās. Pēdājā laikā starp mums radusies liela plaisa. Tā kā man darbā samazināja algu, ļoti bieži man jadomā gan, ko ēdu, gan kā vispār terēju savu naudu. Mana draudzene to zina, viņa ir lietas kursā, bet tik un tā ik pa laikam uzdrošinās pajautāt: "Pasūtam uz mājām ķīniešus?", "Aizejam uz kino?" Vai tad nav skaidrs, ja katru reizi saku, ka šobrīd nevaru atļauties, tad patiešām nevaru atļauties? Es savā istabā apraudājos, kad viņa atnāca mājās un rādīja man savus jaunos ziemas zābakus no kāda stilīga diezgan dārga apavu veikala. Viņa zina, ka es vēl neesmu savus vecos apavus aizgājusi salabot, bet stumj man sejā savus jaunos. Viņai tagad ir parādījušās arī jaunas draudzenes no darba, ar kurām kopā tiek plānots atvaļinājums uz kādu silto zemi (jo es taču tāpat nebraukšu!). Un tas viss, man dzirdot. Protams, jūtos kā nabagmājas princese. Naudas dēļ pamazām zaudēju draudzeni.

Agnese: Esmu strīdējusies ar savu draudzeni par to, ka man ir vairāk naudas nekā viņai. Agrāk bijām norunājušas, ka aizdosim viena otrai drēbes, ja būs tada vajadzība vai vēlme. Kādu brīdi arī tā darījām – šad tad aizņēmāmies viena no otras kaut ko mugurā velkamu, bet notika šādas tādas pārmaiņas. Sāku strādāt citā darbā, kur man bija lielāka alga un varēju atlicināt vairāk līdzekļu sev. Sāku pirkt kvalitatīvu apģērbu, labāku kosmētiku. Pienāca brīdis, ka man bija apģērbs, ar kuru es vairs nevēlējos dalīties, arī pati loģiski vairs neko neaizņēmos no draudzenes, jo pietika ar pašas apģērbu,  un labāk man tomēr patīk staigāt jaunās drēbēs. Draudzene apvainojās. Es nezināju, kā lai viņai paskaidro, ka man ir tiesības nedalīties un būt pašai savas mantas saimniecei. Galu galā – vai man jājūtas vainīgai, ka varu vairāk atļauties? Sāku slēpt savas jaunās lietas, lai izpaliktu kārtējā apvainošanās. Sākās arī demonstratīva elektrības izslēgšana aiz manis vannas istabā, kaut izgājusi biju tikai uz divām sekundēm.  Pamatojums – varbūt kāds te var atļauties izniekot ūdeni un elektrību (es, protams), bet rēķinus dalām uz pusēm, tāpēc jātaupa. Tagad saprotu, ka vēlos elpot brīvi savā mājā un laikam tomēr pārcelšos.

Atšķirīgs finansiālais stāvoklis var kļūt par nopietnu strīdus ābolu. Jo kļūstam vecākas, jo vairāk pastāv iespēja, ka kādai no mums notiks kāpšana pa karjeras kāpnēm vai mainīsies vērtības un iespējas. Galvenais, vajadzētu sev godīgi pajautāt – vai manas dusmas gadījumā nav greizsirdības un skaudības radītas? Vai es spēšu turpmāk samierināties ar situāciju, ka draudzene pelna vairāk? iespējams, vajadzētu iemācīties priecāties par citu veiksmi, nevis šaustīt draudzeni par to, ka tā nav pietiekami līdzjūtīga un atļaujas izlēcienus finansiālajā ziņā. Ja jūti, ka nespēj tikt galā ar savām postošajām emocijām, labāk meklē sev citu dzīves vietu. Galu galā, ja to nedarīsi tu, to pēc kāda laika izdarīs tava kaimiņiene. Draudzība tomēr ir liela vērtība, ko vērts saglabāt. Ideālais variants – iemācies priecāties par citu panākumiem, tas nekas, ka pašai šobrīd neklājas viegli. Pozitīvā enerģja vairo pozitīvo.

Draudzenei izveidojas attiecības

Māra: Ar draudzeni dalām divistabu dzīvokli. Kad pirms gada sākām dzīvot kopā, abas bijām brīvas meitenes, izklaidēties gājām kopā un kopā svinējām arī dažādus svētkus – Jauno gadu, Valentīna dienu utt. Tagad man ir draugs, bieži pavadu  laiku ar viņu, vairs neesmu mājās tik bieži. Draudzene sāka dīvaini izturēties, arī tad, kad draugs ciemojas pie manis, viņa ir pikta kā lapsene, klaji izrāda savu nepatiku. Reiz ta arī pateica: "Nu re, tagad tev mana draudzība vairs neko nenozīmē, nespēj man atrast nevienu brīvu minūti." Tas man šķita tik dīvaini! Jo vēl nesen abas sēdējām pie vīna glāzes un runājām – kā tas nākas, ka esam vienas, tā gribētos kādu, kas aplido, rūpējas… Es biju gaidījusi no viņas drīzāk prieku par to, ka man ir draugs, nevis pārmetumu jūru. Agrāk arī ēst gatavojām un produktus pirkām kopīgi – abām viena gaume, bet tagad viņa demonstratīvi nopērk produktus tikai sev, sakot, ka nevar jau zināt, kad iedomāšos atnākt mājās, kaut gan vakaros gandrīz vienmēr tur tiešām esmu.

Tā runā, ka sieviešu draudzība ir slidena padarīšana – tiklīdz runa ir par vīriešiem, kažociņš metas uz otru pusi. Sievietes,  stājoties ceļā vīrietim, gandrīz vienmēr ir konkurentes – vienalga, vai cīnāties par vienu vīrieti, vai arī par to, kurai izveidosies veiksmīgākas attiecības. Draudzeņu attiecības arī ir "attiecības", tāpēc šeit diezgan bieža parādība ir greizsirdība – ne tikai uz vīrieti, bet arī uz citu sievieti ("labāku" draudzeni). Ja esi tā, kura cieš no draudzenes greizsirdības, visprātīgāk būtu ar viņu izrunāties atklāti – kas un kāpēc tā notiek. Ja esi tā, kura nespēj sagremot faktu, ka vairs neesi cilvēks numur viens draudzenes dzīvē, galvenais ir to atzīt sev – esmu nepamierināta tāpēc, ka jūtos pamesta. Arī tas jau būs solis uz priekšu situācijas atrisināšanā. Galu galā, tev arī ir pašai sava dzīve, savas intereses, kurām vari pievērsties pastiprināti. Pārāk liela pieķeršanās draudzenei darīs tikai ļaunu tev pašai. Un vēl – iedomājies sevi viņas situācijā, un pajautā sev godīgi – vai izvēlētos palikt "uzticīga" draudzenei uz mūžu?

Ja esi nolēmusi savu ikdienu dalīt ar kādu citu – kaut vai tikai sadzīviskā līmenī, esi gatava pārmaiņām un arī kompromisiem. Arī jebkurā ģimenē tās locekļi viens ar otru rēķinās. Nav divu vienādu cilvēku , un  – tici vai nē, arī tad, ja dzīvotu kopā pati ar sevi, tu notiekti atrastu kādu kaitinošu iezīmi.  Tāda nu ir cilvēka daba. Tāpēc  apruņojies ar pacietību un sapratni vai vienkārši ej savu ceļu.

19 komentārs
  1. draudzeņu attiecību briesmīgam periodam izgāju cauri vēl studiju gados, dzīvojot nelielā kopmītņu istabiņā ar vienu kursabiedreni…sākumā arī gājām visur kopā, bez maz līdz bikšeļu paturēšanai tualetē, 🙂 viss sākās jeb pareizāk būtu teikt, beidzās, kad man palēnām sāka veidoties attiecības ar foršu puisi. Kaut vai viena tāda lieta, kas palikusi atmiņā un kas tobrīd šķita jocīgi, bet tagad smieklus izraisa, bija, kad tusējām ar draugu istabiņā, kad viņa ienāca, atvērusi durvis un ieraudzījusi mūs abus (nedarījām neko neķītru vai mulsinošu), viņa nošņācās un aizcirta durvis, nometa somu uz savas gultas, nošņācās un izskrēja no istabas…
    vēl viens moments palicis atmiņā no sarunas ar šo meiteni, kur viņa sapņoja par nākotni, kurā dzīvojam vienā mājā blakus dzīvokļos….:)
    Bet dzīve ir dzīve…tobrīd es izvēlējos mīlestību pret vīrieti, nevis histērisko draudzeni…:)

  2. Šāda dzīve var būt tikai īslaicīga, jo ātrāk vai vēlāk daudz kas sāk kaitināt. Labāk nebojat draudzibu 🙂

  3. Nu nezinu gan. Pusgadu jau dzīvoju kopā ar sav ļoti labu draudzeni. Vēl joprojām lieliski saprotamies, un nespēju iztēloties situāciju, kad būtu citādi. Mēs vnk nestrīdamies. Ja kas ir, tad to izrunā. Jā, esmu iepazinusi viņas niķus, viņa manējos, bet es taču viņu mīlu, domāju arī viņa mani, tas ir kaut kas līdzīgs, kā dzīvo kopā ar mīļoto vīrieti. Jo cilvēku, ko mīli, taču nevari tā vnk “ai, nebojāšu draudzību, sāks vēl krist uz nerviem.” tad jau nav īstas draudzenes.

  4. Es, kopš aizgāju no vecāku mājam, gandrīz vienmēr esmu dalījusi dzīvesvietu ar kādu! Kad vēl biju jaunāka – tas izdevās daudz labāk, bet jo vecāka kļuvu, jo grūtāk tapa – jo jaunībā tomēr uz daudzām lietām skatāmies caur pirkstiem, vairāk samierināmies, vai vienkārši neredzam! Arī tagad īsti nevaru atļauties viena īrēt dzīvokli, bet esmu sapratusi, ka labāk to darīt ne ar draudzenēm – lai nu kā – kopdzīvē tomēr cilvēks atklājas citādaks (un es jau arī neesmu nekāds zelta gabaliņš). Tas tiešām var sabojāt draudzību! bet, pieņemot lēmumu dalīt dzīvesvietu ar nepazīstamu cilvēku vai paziņu, vienmēr pastāv iespēja iegūt vēl vienu draugu (jo ir jau cilvēki, kam sapas) vai, ja tā neizdodas, vienkārši dzīvot savu dzīvi, otru personu ielaižot savā dzīvē tikai tik, cik tas sadzīviski nepieciešams! tādas, lūk, manas domas!

  5. Lasīju un domāju, ka tas izklausās pēc neiespējamās misijas. Es saprotu, ka ir bijuši komunalku laiku un tā, bet dzīvot kopā jau ir gana grūti ar cilvēku, kuri ļoti mīli, bet ar draudzeni…. Vai nu tur ir ārprātīgi perfekti jābūt atrunātiem noteikumiem, kas patiesi ir pieņemami abām, vai nu…. Vispār es pat nevaru kaut ko tādu iedomāties. Mēs pat ceļojumu laikā ar labām draudzenēm parasti parīvējamies, jo jau ir pŗkāpta kaut kāda personīgā robeža, bet dzīvojot vienā mājā…. NU may be agrā jaunībā.

  6. Te viena cita dizgan sāpīga tēma ir pacelta – par to, kā šobrīd “atsijājas” īstie draugi no neīstiem. Un to lieliski dara nauda. Ja tam otram, kuram ir vairāk, šķiet, ka ar tevi vairs nav interesanti, jo nevar aiziet uz kino un pasēdēt retorānā, tad, kas tā vispār ir par draudzību?! Ar draugu gribas pabūt kopā neakarīgi no tā, vai vai varam kaut kur aiziet izklaidēties, vai nē. Ar draugu vienkārši Gribas pabūt kopā.

  7. Izādās, ne es viena esmu saskārusies ar problēmu, ka “daraugi” pazūd atšķirīgu finansiālo iespēju dēļ. Es to ļoti sāpīgi pārdzīvoju, jo likās esam tiešām labākās draudzenes. Bet man valsts darbā ir baisi apcirpta alga, kamēr draudze cepās, kāpēc viņiem šogan nav pielikums kā parasti. Atšķirības sociālekonomiskajos apstākļos, laikam stirpi iespaido dom”ašanu un protams arī parāda katra īsto seju un vērtības. Bet sāp tik un tā.

  8. Man savukārt ir “problēma” no citas “operas”. Kamēr dzivoju kopā ar savu draudzeni, esmu sapratusi, ka man tā patiesībā ir vislabāk. Mēs lieliski saprotamies, mēs labi tikām galā ar saimniecība jautājumu risināšanu, mēs kopā pavadījām brīvdienas, gājām ciemos, uzņēmām ciemiņus. Tā “problēma” slēpjas tajā, ka man viņa patīk ari fiziziski. Es sapratu, ka gribu pamēģināt pa īstam dzīvot kopā ar sievieti. Par šo tēmu ar draudzeni neesam runājušas un man ir drausmīgi bail visu sačākarēt, uzsākot šādu sarunu. Tā, ka redziet, cienītās, ar draudzeni var ne tikai sastrīdēties, dzīvojot kopā, bet arī imīlēties:)

  9. Pēc ilga vienpatības perioda esmu sākusi dzīvot kopā ar vīrieti. Un izrādās – sadzīvot ķopā ar otru – ir TIK GRŪTI! Lasīju par to, kā ir ar draudzeni, nu tad varu tikai pateikt, ka ar vīrieti nav neko vieglāk. Jā, protams, tas, ka var pamīlēties, kad vien sagribās, tas mazliet atvieglo spriezi, bet nu pagaidām (pagājis ir mēnesis), es vēl ar vien jūtos kā ne savā šķīvīti un ar apbrīnu skatos uz visiem tiem pāriem, kas dzīvo kopā gadiem. Laikam jau pie visa pierod….

  10. Man ir bijusī draudzene, ar kuru izšķīrāmies tieši pēc dzīvošanas kopā. Nevrēju pat iedomāties, ka beigās kaitinās viss – tas, kā viņa gatavo kafiju no rīta, kā tīra (netīra) māju, kādu mūziku klausās un pat viņas smaržas uz beigām besīja. Viss besīja. Tik daudz un bieži bļāvusi ne uz vienu nebiju laikam nekad mūžā. Nu viņa šķiet arī ne. Tā, ka pēc 5 mēnešu “kopdžives”, neskatoties uz visiem šķietami ekonomiskajiem bonusiiem, devāmies katra savu ceļu. Labu laiku vispār nesarunājāmies. Tagad, kad pagājuši pieci gadi, šad tad satiekoties varam normāli konaktēt. Nevienam neisaku “pārbaudīt” draudzenes kopdživē!

  11. MMM… man tas lsbiskais piesitiens patika:) Ko, tiešām var iemīlēties savā draudzenē, iepriekš par to pat nenojaušot? Varbūt tev tomēr meitenes ir patikušas jau agrāk? Kā tad tur īsti ir, ceļotāja?;)

  12. Esam dzīvojušas kopā ar draudzeni tad, kad gandrīz vienlaikus izšķīrāmies no saviem vīriešiem. Un tā kopā būšana un atbalsts, ko sniedzām šajā laikā viena otrai, manuprāt, ir nenovērtējams! Nu jā, tie nekādā ziņā nebija ekonomiski, bet gan tīri psiholoģiski apstākļi, kāpēc izvēlējāmies to darīt – tas gan. Bet ļoti palīdz, kad neesi tāda brīdī viena, kad varat viena otrai galvu paglaudīt, uz kino aiziet, vīnu iedzert. Joprojām esam ļoti labas draudzenes.

  13. nevajag, nevajag ar draudznēm dzīvot kopā! pilnīgi piekrītu! un tādi teiksmaini stāti: kā mēs viena otrai palīdzējām grūtā brīdī, tāda figņa vien ir. Ar problēmām jātiek galā pašām! Ko tad, kad nākamo reizi šķirsies, arī dzīvosi ar draudzeni?

  14. Kopaa ar labaako draudzeni, peec vidusskoolas beigshanas, devaamies straadaat aarvalstiis. Saakaam, protams, dziivot kopaa. Istaba maza, naudas nav, stress, viena otrai paarmet vismazaakos siikumus.. bet tad atkal vakaros- viina glaaze rokaa – un balleeties.. abas atkal laimiigas!
    Kopaa nodziivojaam apm 3 meeneshus.. Viena ar otru nerunaajaam kaadu gadu, bet tagad (atsevishi dziivojot) esam atkal labaakaas draudzenes.
    Pavisam noteikti zinu- laimiiga kopaa dziivoshana pavisam noteikti neizdosies mazaa dziivesvietaa- noteikti jaaplaano, lai lielaako dalju dienas pavadiitu maajaas- ir iespeeja pabuut vienaam!

  15. ar vienu draudzeni nieks iven ir – vot sadzīvot ar 3 trijām – tas gan ir pārbaudījums nervu sistēmai! 🙂 katra ar saviem niķiem -stiķiem, pārmaiņu PMS sindromiem, ieradumiem, problēmam, utt utt…. Dzīvojām kādus 2 gadus tā – trīsistabu dzīvoklī, bet nekādi dižie konflikti nebija – ja kkas sabesīja tad arī pateica , piemēram”izvac savus matus no vannas” un punkts – otreiz tā tēma nekad netika pacelta vairs…
    Mums katria bija savs dienas “ritms” tas varbūt atviegloja -ka nebija nepārtraukta berzēšanās vienai gar otru… katra gāja pa savām papildus darīšanām..
    un kaut kā par naudu īsti nebija arī aizķeršanās … laikam +/- pelnījām vienlaicīgi.. protams šad tad bija so-so , kad kāda iepirka kādu smukāku lupatiņu, bet tev jāvēlk vecais mētelis… bet nu tas nebija – jau tā ,ka smacētu nost…
    tagad katra esam par sevi – un nekas nav mainījies – joprojām esam draudzenes ,,, un patīkami atcerēties vecos laikus un pasmieties par visu ,kas bija,,, kā apsprieda džekus pie virtuves galda, kā kamiņus nopludināja, kā kaimiņi policiju izsauca par skaļas mūzikas klausīšanos , utt …

  16. Es shobrid ireju 2 istabu dzivokli kopa ar savu draudzeni (esam ari kursa biedrenes). Tagad kaut ka ta sanaca, ka mans draugs pie mums ievaacas, jo citaadi mums vnk nav iespejas pavadit laiku kopaa. Bet mums ar draudzeni nekad nav bijushi nekaadi kaskji nedz par paartiku, nedz par kaitinoshiem ieradumiem, par dreebem vai veel ko citu. Arii mans draugs vinjai patiik un es arii neiebilstu ja arii vinjai buutu puisis, un ja vins ievaaktos pie mums.. Vienkaaarsi ir jaaprot sadziivot 🙂

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.