Esmu ATKARĪGA… no ĒDIENA?

Gadās, ka ēšana no patīkamas nodarbes pārvēršas par apsēstību. Gluži tāpat kā visi citi atkarīgie, arī ēdāji kļūst par savas atkarības upuriem, gatavi uz visu, lai tikai apklusinātu negausīgas kāres velniņu sevī.

ATKRĪBAI – DAŽĀDAS SEJAS
Izdzirdot vārdu atkarība, tu nepatikā sarauc degunu. It kā runa būtu par alkoholiķiem vai narkomāniem… Diemžēl nespēja atturēties no ēdiena, kad izsalkums apmierināts, ir tāda pati atkarība kā jebkura cita. Tikai, iespējams, sabiedrībai pieņemamāka, jo parasti apkārtējiem netraucē. Ja vien tā neizpaužas kā slimīga rīšana citu acu priekšā, kam sekas ir neestētiska apresnēšana.

Atkarību vienmēr izraisa vieni un tie paši mehānismi, vienalga, vai tās ir azartspēles, alkohols vai vēl kas cits. Nododoties savai vājībai, smadzenēs notiek specifiski, bioķīmiski procesi, kas izstrādā laimes hormonus – endorfīnus. Līdz ar to tiek gūta bauda. Nelaime tā, ka, lai apmierinātu šo savu vajadzību pēc labsajūtas, ar katru reizi iekšējais velniņš (atkarība) jābaro aizvien vairāk un vairāk.

Un sākumā nevainīgā tieksme pēc šokolādītes vai nespēja paiet garām hamburgeru ēstuvei var pārvērsties par mokošu dzinuli, kas nosaka visu turpmāko rīcību. Gluži kā dzērājam pudeli, tev vajag tavu uzkodu. Pat ja tam jāiztērē pēdējie līdzekļi vai tas kaitē veselībai.

VIENA PROBLĒMA – DAUDZI CĒLOŅI
Atkarības rašanos var veicināt daudzi un dažādi cēloņi. Parasti dažādas mokošas atkarības rodas tad, kad ikdienas dzīvē kaut kas noiet greizi. Varbūt attiecības ģimenē pieklibo, darbs ir pārāk saspringts vai tevi nomāc valstī valdošā krīze.
Bet ēdot smadzenes atslēdzas, tu tīksmē piever acis un jūties labi. Vismaz uz mirkli.

Psihologi uzsver, ka atkarību no ēdiena bieži vien tiek ieaudzināta jau ģimenē. Bērnībā, kad sasiti celīti vai nedabūji kāroto, mamma mēdza mierināt ar ledeni? No šā laika tavā zemapziņā saglabājies, ka nepatīkamu pārdzīvojumu var padarīt mazāk sāpīgu, apēdot kaut ko gardu. Un fundaments atkarībai ar ēdienu dzēst nepatīkamu stresu ielikts.
Arī bezdarbība vai zināmi ieradumi var veicināt tieksmi pēc ēdiena.

IZPLATĪTĀKĀ – FASTFOOD ATKARĪBA
Lai gan mediķi parasti neizdala atkarību no ēšanas un atkarību no saucamajām ātrajām uzkodām, ir vesela kategorija cilvēku, kuri ir atkarīgi tieši no pēdējām. Kāpēc tā?

Līdzīgi kā visi alkoholiķi dzer grādīgus dzērienus, tomēr vieni apreibināšanās tieksmju apmierināšanai izmanto degvīnu, kamēr citi vīnu vai alu, arī ēdājiem katram ir savas iecienītās uzkodas. Cenas un pieejamības ziņā visērtākās ir ātrās uzkodas. Tās kārdinājumā dzen ik uz stūra – hamburgeri, karstie suņi un citi gardumi pieejami teju ikvienā benzīntankā un avīžu kioskā. Turklāt bieži vien tiek apgalvots, ka gan makdonalds, gan hamburgers nemaz nav tik kaitīgs, pat veselīgs, jo maizītē, lūk, iesprausta salātlapiņa…

Ārsti zina teikt, ka sāļu un cukura attiecība un garšas uzlabotāji hamburgeru maizītēs, kā arī eļļā fritēti kartupeļi ar kolu rada savienojumus, kas īpaši tīkami cilvēka garšas kārpiņām un rada tieksmi ēst vairāk un vairāk. Līdzīgi klājas tiem, kuri nespēj atturēties no čipsiem un citiem līdzīgiem apšaubāmas kvalitātes gardumiem.

RISINĀJUMS
Tāpat kā citu atkarību arī šīs pārvarēšanai vispirms jāapzinās, ka pastāv problēma. Diemžēl visbiežāk atkarīgs cilvēks uzskata, ka ar viņu viss ir kārtībā. Tomēr ar laiku atkarība var sākt traucēt – apkārtējie biežāk aizrāda, ka tev pārāk daudz nozīmē ēšana, iespējams, ka tā sāk traucēt normālam dienas ritmam vai arī krājas liekie kilogrami. Tātad tu apzinies, ka pastāv problēma.

Vislabāk, ja ar savu ēšanas kāri tiksi galā pašas spēkiem. Tam nepieciešams liels gribasspēks, tomēr speciālisti atzīst, ka lielākoties ar to pietiek.
Diemžēl atšķirībā no alkohola vai smēķēšanas tu nevarēsi no ēšanas atteikties vispār. Tas nozīmē, ka jāmācās nevis neēst, bet darīt to saprātīgi. Ja esi individuāla cīnītāja, iespējams, tev palīdzēs ieradumu maiņa. Piemēram, ja esi paradusi pēc darba iegriezties tuvējā ēstuvē, kur gaida karsta pikantas picas šķēle un ledaina kola, maini savu maršrutu uz mājām.
Pie šā paša punkta pieder fundamentāla sava dienas režīma sakārtošana. Centies, lai tajā pēc iespējas mazāk vietas haotiskumam, bet īpašu nozīmi piešķir miegam. Ne velti teiciens – kas guļ, tas negrēko, un vismaz šajā laikā tu neēdīsi, turklāt nepietiekams miegs rada organismam papildu stresu, ko aiz ieraduma atkal mēģināsi dzēst ar dūšīgu paēšanu.
Labs palīgs ir arī postošā ieraduma aizvietošana – ēšanas vietā atrodi citu nodarbi, kas sniedz patīkamas emocijas. Varbūt vakara izēšanās vietā dodies skriet vai uz aerobikas nodarbībām (starp citu, arī sportojot izdalās laimes hormons) vai, skatoties iemīļotu televīzijas pārraidi, sāc adīt – lai ķepiņa kārīgi nestiepjas pēc sāļajiem riekstiņiem vai šokolādes tāfelītes.

Tomēr patiesība ir šāda – vieglāk ir līdz atkarībai nenonākt, nevis no tās atbrīvoties, tādēļ labāk nekaitini ikvienā no mums ieliktos instinktus ar regulāru našķošanos. Ja pilnībā no aizliegtā augļa atteikties nespēj, iespējami divi ceļi, kā pārvarēt ēšanas atkarību. Pirmais – no ļoti kārotā neatteikties pavisam, bet pakāpeniski samazināt apēdamā daudzumu, lai neradītu stresu; otrais – laiku pa laikam atļaut sev norauties un saēsties tik, cik gribas, bet darīt to pēc iespējas reti.