GARŠVIELAS tavā virtuvē – mazais CEĻVEDIS

Garšvielu lietošana nav īsti iemācāma lieta. Protams, var iegaumēt, kuras lapiņas labāk sader ar kuriem graudiņiem vai pulverīšiem. Ko labāk lietot dārzeņiem, bet ko gaļai un zivīm. Tās ir teorētiskās zināšanas. Tikai eksperimentējot un izmēģinot dažādus variantus, kas ietilpst mērvienību skalā no naža gala līdz dāsnai ščipsnai, vari atrast sev piemērotās variācijas.

Uz pasaules ir tik daudz dažādu garšvielu, ka visas pat nav iespējams uzskaitīt. Tās izmantojam svaigā veidā vai kaltētas, iegūtas no lapām, ziediem, saknēm un augļiem. Katra ir neatkārtojama ne tikai ar garšu, bet arī izskatu un smaržu.

Katrai garšvielai ir savs uzglabāšanas termiņš. Cita var tikt lietota gadu, bet citai funkcijas zūd jau īsu mirkli pēc novākšanas. Garšvielas, kas tiek lietotas pēc ieteicamā termiņa nedod gaidīto efektu. Ja smarža nav vēl pilnīgi zudusi, tad garša var gan pazust, gan krietni izmainīties.

Tā kā garšvielas ir ļoti atšķirīgas viena no otras, ieteicams tās uzglabāt katru savā, slēgtā traukā. Nereti tā, kurai ir spēcīgāks aromāts, ar to apņem arī visas pārējās. Šajā brīdī katras unikālā daba ir zudusi.

Garšvielas var uzglabāt dažādos veidos. Graudus, pulverīšus un kaltētās lapiņas katru savā traukā, vēlams necaurspīdīgā. Ja tas ir caurspīdīgs, tad uzglabāt to vajadzētu tumšā vietā. Svaigās, protams, vislabāk ir izmantot uzreiz. Bet, ja vēlas tās paturēt ilgāku laiku, to var darīt sasaldējot. Labs risinājums ir, piemēram, bazilika lapiņas sasaldēt ledus gabaliņos. Gatavojot kādu ēdienu, to vienkārši pielikt klāt, lai izkūst. Garšviela tādā veidā nezaudē savu vizuālo izskatu, garšu un tajā esošās vērtīgās vielas.

Īstas garšas baudas vari sev sagādāt, ja ierīkosi sev „zaļo stūrīti”. Ko tajā audzētā Visu, ko kāro tava sirds un atļauj platība – lociņus, baziliku, piparmētru, timiānu, selerijas, estragonu, salviju, rozmarīnu utt.

Mazdārziņam, kas ierīkots uz balkona vai virtuvē, labākais laiks ir pavasaris/vasara. Neskatoties uz to, ka saulainās dienas nav mums tik daudz, kā gribētos, uz palodzes veidota dobīte var augt visu gadu (nepieciešamā t pēc Celsija – ~ 20 grādi).

Lai garšaugi būtu smaržīgāki un garšīgāki, ar visām vērtīgajām vielām, raugies, lai tie augtu mēreni mitrā vietā. Galvenais nepārlaistīt!

 

 

Koriandrs ir viens no vissenāk pazīstamajiem garšaugiem. Tā dzimtene ir Vidusjūras austrumu daļa. Virtuvē var izmanto lapas un sēklas gan svaigā, gan kaltētā veidā.

Kinza ir nosaukums, kad tas ir vēl zaļš augs, bet par koriandru tiek dāvāts tā pulveris vai graudiņi. Patīkami asā, spēcīgā garša piestāv marinādēm, arī zupām. īpaši biezzupām. Tas sader ar baziliku, ķiplokiem un čili pipariem.

Kinza lieliski papildina zaļos salātus.

 

Rozmarīns

 

Citronmētrai raksturīga izteikta smarža. Svaigā veidā tā brīnišķīgi papildina vasaras salātus. Toties zupās un zivju, gaļas ēdienos noder, kā „svaigs”, aromatizējošs dekors. Šādu dekoru bieži izmanto arī pasniedzot saldos ēdienus. Tāpat melisa ir neaizstājam, ja gatavo kokteiļus un boles. Zaļās lapiņas ir gan  garšviela, gan labi izskatās. Melisa der ne tikai atvēsinošajos, bet arī sildošajos dzērienos. Pie mums īpašā cieņā ir melisas –piparmētru tēja pret bezmiegu.

 

Šis, iespējams, ir maz dzirdēts nosaukums. Stēvija nav īpaši populāra Eiropā, bet citos pasaules reģionos tā savu vietu iekarojusi jau sen. Rīgas Centrāltirgū iespējams uziet stēvijas stādiņus. Tie ir daudzgadīgi. Stēvija ir augs, kuras vērtība ir saldās lapas. To saturā atrodas vielas, kas ir 300 x saldākas par cukuru un praktiski nesatur kalorijas (!). Tāpat tā ir dabiskais konservants. Kā jau noprotat, tās vērtība ir saldums, tāpēc droši izmantojat gatavojot ievārījumus vai kompotus. Tik vienkārši, kā pievienot izkaltētas stēvijas lapiņas. 

Liela iespēja, ka šo garšaugu esat uzgājušas vecmāmiņas dārzā. Tam piemīt arī ārstnieciskas īpašības, lai stiprinātu nervus un uzlabotu zarnu trakta darbību. Lupstājam piemīt ļoti specifiska smarža un garša. ēdienam to pievieno maz, jo tās ātri var pārņem visu pārējo garšu un dominēt, kā vienīgais. Lupstāju lieto, kā piedevu zaļajiem salātiem un dažādu veidu gaļas ēdieniem. Labi garšos, ja izmantosi kā piedevu pašceptā maizītē.

 

Pēc skata nedaudz atgādina prāvu sīpolu, smarža ir spēcīga un pat uzkrītoša. Fenheli var ēst zaļu, kā piedevu salātos vai otrajā ēdienā. Tas labi papildinās sakņu sacepumus un sautējumus. Diezgan universāls garšaugs, jo prasmīgi pagatavots saderēs ar zivju, gaļas, gan citu dārzeņu ēdieniem. Lai mazinātu tieksmi našķēties starp ēdienreizēm, uzdzer fenheļa tēju, bet auga novārījumu izmanto, lai veicinātu sava vīriešu potenci.

Safrāns, kā jau noteikti būsiet dzirdējušas, ir pasaulē dārgākā garšviela. Safrāna pavedienus iegūst no safrāna krokusa ziedu drīksnām. Lai iegūtu tikai 25 g kaltēta safrāna, ar rokām ir jāsavāc 3000 ziedu. Safrāns, pievienots ēdienam, piešķir neatkārtojamu garšu un skaistu, zeltainu nokrāsu. Safrānu pievieno, kad ēdiens jau gandrīz gatavs. Ar citām garšvielām to īpaši nekombinē, bet, ja vēlies pastiprināt safrāna garšu, pirms pievienošanas norīvē to ar sāli vai cukuru. Šī garšviela labi papildinavistas gaļas ēdienus. Tāpat arī der zivīm, rīsiem un ēdieniem no vēžveidīgajiem, un saldajiem, kūkām.