„Dod, Dieviņi, otram doti, ne no otra mīļi lūgt.
Dod, Dieviņi, kalnā kāpti, ne no kalna lejiņā”.
Šodien, aktīvi vācot balsis kādam labdarības projektam, aizdomājos par visu šo ziedošanas un labdarības būšanu un būtību. Esmu pamanījusi, ka labdarība pēdējos gados ir kļuvusi ar vien „populārāka”, ja tā var izteikties. Statistikas datus gan neesmu pētījusi vai ievākusi, tāpēc nevaru apgalvot, ka tas tā tiešām ir, bet es vienkārši dalos ar saviem novērojumiem. Gan pa Tv, gan sociālajos portālos nepārtraukti izplatās dažādi lūgumi palīdzēt, vai nu ziedojot naudu, mantu vai vienkārši savu „balsi”.
Cilvēku viedokļi par labdarību atšķiras – sākot no aktīviem entuziastiem, līdz pat asiem skeptiķiem, sak, „es tik ziedoju, bet šī par to naudu sev algu maksā”. Esmu dzirdējusi arī viedokļus par to, ka „tā nav mana darīšana, valdībai jārūpējas par nabaga pensionāriem un bērniem” vai arī „es tāpat visu pasauli nevarēšu izglābt” utml. Kur ir patiesība? Varbūt kaut kur pa vidu, es to tiešām nezinu. Zinu tikai, ka es pati esmu meklējusi savas atbildes par to, kāpēc ar citiem cilvēkiem notiek tādas nelaimes, kāpēc no smagām slimībām cieš un mirst mazi bērni, kāpēc ģimenes mājas nodeg ugunsgrēkā, kāpēc zemestrīces paņem simtiem dzīvību un iznīcina, kāpēc bērniņš piedzimst vecākiem, kuri no viņa atsakās, kāpēc mazs bērns tiek izvarots. Šādi un desmitiem citu iemeslu tad nu arī kļūst par ziedojumu mērķiem. Meklējot savas atbildes, esmu domājusi gan par to, ka varbūt šī dvēseles iepriekšējās dzīvēs ir sagrēkojušās un tagad nākas savus grēkus izpirkt, un varbūt daži cilvēki nemaz nav cilvēki, bet cilvēka ķermenī maskējies Ļaunums. Prāts meklē atbildes, jo citādi notiekošais sirdij ir vienkārši nepanesams.
Šodien aizdomājos nevis par šo nelaimju iemesliem, bet par to sekām. Mācību, ko varam no tā gūt. Bez lejas nav augšas, bez tumsas nav gaismas, bez ļaundarības nav labdarības. Varbūt labdarība ir kādu Augstāku spēku plāns – iedzīvināt un turēt dzīvu manī, tevī, ikvienā no mums līdzjūtību, iemācīt mums līdzcietību. Nav noslēpums – gan mūsu vēsture, gan šodiena ir nežēlīga –kari, spīdzināšanas, slepkavošanas, izvarošanas. Otra cilvēka un sevis iznīcināšana bez mazākās līdzjūtības, bez mazākās līdzcietības. Ļaunais pret labo, dienu no dienas, gadu no gada. Nebeidzama acīmredzama, pavisam reāla cīņa. Tāpēc palīdzi labajam, kļūsti un esi par daļu no tā.
Iededz tumsā gaismu, lai tumsai nav kur tālāk plesties.