Kā SADZĪVOT ar KAITINOŠU kolēģi?

Teju katrā darba vietā ir cilvēki, kurus varam dēvēt par problēmcilvēkiem. Tie ir tie, kuri vienmēr ir īdzīgi un aizkaitināti, varbūt skaudīgi un mūžīgi visus kritizējoši, vai arī tādi, kas uz citiem noskatās, it kā, no augšas. Ko darīt, ja arī tavu kolēģu vidū ir šādi cilvēki? Un vēl jo vairāk – kā ar tiem sadzīvot, ja tavi tiešie darba pienākumi prasa komunikāciju ar šiem kolēģiem? Šoreiz espati.lv tev ir sagatavojusi populārāko, darbavietās sastopamo, problemātisko kolēģu tipu atpazīšanas iezīmes, kā arī ieteikumus, kā veidot saskarsmi ar šiem cilvēkiem. Lasi tālāk un uzzini!

Kolēģu-problēmcilvēku ietekme un radītās sekas
Ir skaidrs, ka komunikācija ar problēmcilvēkiem nav tā vienkāršākā. Nereti šie cilvēki paši pat provocē saskarsmes problēmas. Taču situācijās, kad tu nevari iztikt bez komunikācijas ar šiem īpašajiem kolēģiem, jo to prasa tavi darba pienākumi, vai vēl jo vairāk – tavs darbs tieši vai netieši ir atkarīgs no saskarsmes ar šiem kolēģiem, ir nepieciešams saprast kā pareizi komunicēt ar šiem problēmkolēģiem, lai tu varētu veiksmīgi pildīt savus pienākumus un, kas ir vēl jo svarīgāk – lieki nebojāt savu garastāvokli. Sekas, ko visbiežāk izraisa nepieciešamā saskarsme ar kolēģiem-problēmcilvēkiem, parasti ir stress. Un, kā zināms, ilgstošs stress, ar kuru mums nākas saskarties teju katru dienu, var radīt problēmas, galvenokārt, mums pašām. Šoreiz espati.lv tev ir sagatavojusi piecu populārāko darba vietās sastopamo problēmcilvēku raksturojumu, lai tu vari tos atpazīt un saprast, kā pareizi uzvesties saskarsmē ar tiem!

Piecu kolēģu-problēmcilvēku tipi
Aizkaitinātais
. Sauc kā vēlies – īgnais, dusmīgais, pūcīgais vai mūžam neapmierinātais – tāds ir šis kolēģis, kas ir pirmais un patiesībā visizplatītākais kolēģa-problēmcilvēka tips darba vietās. Saskarsme ar šādu cilvēku nav no tām vieglākajām, jo viņš nereti cenšas līdzcilvēkus izmantot kā zibens novedējus , vai boksa maisus savām dusmām un neapmierinātībai ar dzīvi kā tādu. Patiesībā, visa problēma slēpjas pašā šajā kolēģī – tās var būt gan dažādas neveiksmes dzīvē, gan arī vienkārši indīgs raksturs, no kura cieš visi cilvēki, kas ir apkārt, tajā skaitā arī darba kolēģi. Atpazīt šo problēmcilvēka tipu ir pavisam vienkārši – saskarsmē ar viņu tu parasti jūties tā, it kā būtu nonākusi nepareizā laikā un nepareizā vietā, šķiet, ka esi iztraucējusi šo kolēģi no kā ļoti svarīga, un visas dusmas tiek gāztas pār tevi.

Neaizdzenamais. Arī šeit der vēl vairāki citi šo kolēģi raksturojoši vārdi – apnicīgais, kaitinošais, pārlieku pļāpīgais vai visu garumā velkošais. Pazīmes ir visai skaidras – šis ir kolēģis, kuram labāk patīk daudz runāt, nevis kaut ko reāli darīt. Visvairāk par visu viņš mīl pusdienu pārtraukumus un pauzes, kuras cenšas izstiept pēc iespējas garākas, taču ar savu uzmācību un tukšo runāšanu, traucē veikt darba pienākumus tiem kolēģiem, kuri tik tiešām strādā. Vistrakāk ir tad, ja viņš ienāk tavā kabinetā, jo ir skaidrs, ka tik ātri viņš prom doties netaisās. Turklāt, ja tavi tiešie darba pienākumi ir cieši saistīti ar šo kolēģi, tad var būt problēmas termiņu ievērošanā, jo kopā ar kolēģi-pļāpu ir visai grūti ko paspēt laikā.

Neglābjams kritiķis. Protams, kritika var būt gan pozitīva un konstruktīva, gan arī negatīva un absolūti bez pamatojuma. Kolēģis, kas ir neglābjamais kritiķis, parasti kritizē bez pamatojuma un šī kritika skar visus. Un nav būtiski, ko un kā tu esi padarījusi, kritiķis kritizēs, jo tā ir viņa kaislība. Mazās devās tas nav nekas traks, taču, ja ar šādu kolēģi jāsadzīvo kopā ilgāk, turklāt jūs saista darba pienākumi, problēmas ir neizbēgamas. Patiesībā, te viss atkarīgs no tevis pašas, un tā kritikas daudzuma, ko esi gatava uzņemt tā sakot nesalūstot. Kolēģi-neglābjamu kritiķi ir viegli atpazīt pēc sekojošām pazīmēm – tā kritika nav pozitīva un konstruktīva, bet drīzāk uzbrūkošā veidā izteikta. Neglābjamais kritiķis bieži vien ir visai agresīvs un pat nežēlīgs, lai gan pats, ļoti iespējams, no tiesas domā, ka izsaka vien nevainīgu piezīmi. Problēma ir tajā, ka šis cilvēks gluži vienkārši nemāk kritiku izteikt.

Intrigants. Kas gan tas par darba kolektīvu, kurā nav sastopams kaut viens intrigants? Sliktās ziņas ir tādas, ka kolektīvā pietiek ar vienu šādu īpatni un gaisotne var tikt visai neglābjami samaitāta. Intrigants nereti uzdarbojas skaudības vai greizsirdības motīvu vadīts. Un kā zināms – stipra skaudība ir visai iznīcinoša īpašība. Par intriganta upuri tu vari kļūt pavisam viegli – tev gluži vienkārši kaut kas padodas labāk kā viņam. Uzmanīties ir ietiecams, ja tavi tiešie darba pienākumi prasa saskarsmi ar intrigantu, jo skaudības mākts, tas var būtiski pazemināt tava darba kvalitāti negodīgos veidos.

Atturīgais. Šis ir kolēģis, kas vienmēr liek tev justies, ka ir kādā veidā pārāks par tevi. Viņš atturas no pārlieku cieša kontakta ar citiem kolēģiem. Tam gan var būt vairāki iemesli – bieži vien šī atturība ir cieši saistīta ar augstāku ieņemamo amatu – atturīgais kolēģis bieži vien var būt priekšnieks. Taču atturībnieks var būt arī vienkārši kolēģis, kas iedomājies, ka ir daudz svarīgāks, gudrāks, spējīgāks utt., par citiem. Saskarsme ar atturībnieku var būt visai sarežģīta – viņš var likt tev justies vienkārši, tā sakot, zemākai nekā viņš pats, līdz pat tādai situācijai, kad nevari normāli pildīt savus darba pienākumus, jo kolēģa atturība tam traucē.

Kā sadzīvot ar katru no kolēģiem-problēmcilvēkiem?
Ja tev nākas sadzīvot un sastrādāties ar kolēģi, kurš pēc dabas ir mūžam īgnais, aizkaitinātais un ar visu neapmierinātais tips, tad galvenais, ko vajadzētu ņemt vērā – agresija, kas vērsta pret agresiju, situāciju tikai pasliktina. Taču bieži vien mūsu dabiskā reakcija uz šādu provokatīvu situāciju (kolēģa nīgrumu un dusmām), ir tāda pati atbilde – arī mēs paši kļūstam nīgri un viegli aizkaitināmi. Ar to nu ir jācenšas tikt galā, sevi ir jākontrolē! Galvenais ir saprast – nīgrais kolēģis tāds vienkārši ir. Tas nekādā veidā nav vērsts personīgi pret tevi, lai cik ļoti arī reizēm tev tā nešķistu. Ja situācija ir visai saspringta, ieteicams pakāpties, it kā malā, un pavērot visu no šī skatu punkta. Esi mierīga un centies komunicēt ar īgno kolēģi šādā veidā. Ja tas absolūti nedod nekādus pozitīvus rezultātus, tad tev ir tiesības nekomunicēt vispār, līdz brīdim, kad aizkaitinātais kolēģis nomierināsies un kaut nedaudz atplauks.

Komunikācijā ar neaizdzenamo un pļāpīgo kolēģi, kurš maz dara, bet daudz runā, ir jāievēro diezgan liela noteiktība un pat striktums. Tavs uzdevums – pozitīvā un neaizvainojošā, taču striktā veidā pateikt to, ka jābeidz pļāpāt un jāsāk strādāt. Sagaidi piemērotu pauzi kolēģa runas plūdu laikā un iestarpini tādu frāzi, kā, piemēram: „Paldies, ka ienāci un bija patīkami papļāpāt, taču nu man jāgatavojas rītdienas sanāksmei!” Turklāt ņem vērā, ka arī piemērota ķermeņa valoda palīdzēs – piecelies kājās, pasniedz kolēģim roku un pavadi viņu līdz durvīm!

Saskarsmē ar kolēģi, kurš ir neglābjams kritiķis, galvenais, ko ņem vērā – raugies, lai pirmā reakcija uz izteikto kritiku nebūtu aizsardzība vai uzbrukums. Nekādā gadījumā nesāc taisnoties, kaut ko noliegt, vai uzbrukt kritizētājam! Tā vietā strādā ar savu pašlepnumu un pašapziņu un sāc saprast – neglābjamo kritiķi nekas nemainīs, tādēļ visprātīgāk būtu neņemt viņa piezīmes par nopietnām.

Runājot par intrigantu – šis ir vissmagākais un nepateicīgākais kolēģa-problēmcilvēka tips. Saskarsmē ar šo cilvēku nekādi noderīgie padomi nedarbojas, pats svarīgākais būtu viens – pēc iespējas izvairīties no saskarsmes ar šo cilvēku. Derēs arī mierīga, līdzāspastāvēšanas taktika – nekaitini intrigantu un nekādā gadījumā neiesaisties ar viņu nekādos tuvākos kontaktos. Lietišķas un formālas darba attiecības ir vislabākās komunikācijā ar šo kolēģi.

Ja tavs kolēģis ir atturīgais, tāds, kurš liek tev justies kā zemāk stāvošai, tad zini – pašpārliecības demonstrēšana ir taktika, ko vērts ievērot komunikācijā ar šo kolēģi. Jo vairāk būsi pārliecināta pati par sevi un savu padarīto darbu, jo mazākas būs iespējas šim kolēģim izpausties savā uzvedībā. Runājot ar šo kolēģi stāvi stalti, ar paceltu galvu, esi moža, neuzmet kūkumu un neuzvedies tā, it kā gribētu atvainoties par savu esamību. Būtiski ir uzturēt arī acu kontaktu un vienmēr runāt kā līdzīgam ar līdzīgu!

 

8 komentāru
  1. Un ko darīt ar kolēģi, kas ir “pieci vienā”? Man viens tāds bija, paldies Dievam, ka tagad man ir tiešām jauki kolēģi. 🙂

  2. Ar kolēģiem man vienmēr ir paveicies, taču ar bosiem… ko darīt ar to? Jo kolēģus var ignorēt, vai neņemt galvā, bet kā “pievārēt” bosu, nav ideju.

  3. Darbā ir visu piecu komplekts 😀 Cenšos pārāk neispringt uz intrigām, dusmu izvirdumiem un augstprātīgas kritikas, kas ir neizbēgama darba atmosfēra. Pamazām meklēju citu darbiņu un ceru, ka drīz man būs jauks, draudzīgs un atsaucīgs kolektīvs.

  4. Laikam varu palielīties, jo lasot šo rakstu aizdomājos par to, ka man darbā viskaitinošākais šķiet sestais tips (mans iedalījums) – mūžīgie čīkstētāji, kam nemitīgi ir slikti, visu laiku par kaut ko ir jāčīkst, bet kad tiek piedāvāts konkrēts risinājums – neko nedara, turpina tik čīkstēt. Tas nopietni krīt uz nerviem un traucē koncentrēties.

  5. Šeit nav viens no maniem kolēģiem, kuram visu laiku ir kāds jānokakā ar stulbām replikām un sevis izdomātiem noteikumiem (tas ne tā smird, tas ne to dara, tam bikses pa īsu, tam svārki pa garu, tas šodien ne tā izskatās), brīžiem gribas maukt lai vairāk neceļas, tikai bail par sekām jo pie viena arī stukačoks, ja kaut ko būs kādreiz padzirdējis tad tanī momentā kad viņam dosi pretī skries pie priekšnieka, ar vārdu sakot gnīda un dirsējs!
    Būšu pateicīga ja gūšu atbildi uz šo komentāru!

  6. Es nesen tikai sāku strādāt, un man nervi jau gandrīz čupā, jo kolektīvā ir vairāki līderi, kuri vēlās izcelties un gudrāki būt un drausmīgā kritizēšana. Man šokē tas ka pieauguši cilvēki uzvedās kā mazi bērni un joki tizli, jeb man viņu jokus nesaprast, kā tāds jautājums :Tev patīk āboli??:, kurš pajautā , kas tobrīd ēd ābolus.

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.