Kad kaujas sieviete ar sievieti… sveiciens 8.martā

Nereti no vīriešiem ir dzirdēts, ja kaujas sievietes, tur žēlsirdībai nav vietas. Neteiksim, ka vīrieši izceļas ar maigumu un žēlastību pret savu pretinieku, bet tik un tā pasaules pieredze rāda, ka starp stiprā dzimuma pārstāvjiem, kuri ir sarunājuši duelēties, bieži ir vērojama godīgas cīņas principi. Protams, pasaulē ir pieņemts, ka dueļi ir vīriešu prerogotīva, bet vēsturē tomēr ir saglabājušās ziņas par nežēlīgiem un asiņainiem sieviešu dueļiem, un ja vēl kautiņš notiek vīrieša dēļ, tad tas ir īpaši nežēlīgs, jo dzīva pretiniece tik un tā paliek konkurente.

Milānas sieviešu Svētās Benediktes klostera hronikā ir atrodams ieraksts, kas veikts 1571. gada 27. maijā. Klosterī ieradās divas  augstdzimušas senjoras, kuras palūdza atsevišķu telpu, lai vienatnē lūgtu Dievu. Brīdī, kad viņas aizslēdza durvis un palika vienas – tās izrāva dunčus un metās viena otrai virsū. Kad pārbiedētās mūķenes ielauzās telpā viņu skatam pavērās šausmīga aina… Uz grīdas asins peļķēs gulēja abas sievietes… viena jau bija mirusi, bet otra vēl mira.

Ne jau visas tā laika pretinieces izvēlējās tik klusu un noslēgtu vidi kā klosteris, kur atrisināt konfliktu. Tā 1636.gadā spāņu mākslinieku Hasi de Riberu iedvesmoja 1552.gada sieviešu duelis, kuram par iemeslu bija nesadalītā viena vīrieša uzmanība. Duelis risinājās spāņu marķīza Vasto un daudzu skatītāju klātbūtnē.

Tomēr par pašu leģendārāko sieviešu dueli pasaules vēsture uzskata cīņu starp marķīzi de Nesl un grāfieni de Polinjak. Kā šīs augstdzimušās dāmas nonāca līdz tik zvērīgam naidam, liecina paša vaininieka hercoga Rišiljē pieraksti. Kaut arī hercogs Rišiljē vairākas reizes centās pamest grāfieni de Polinjaku un uzsākt mīlas romānus ar citām dāmām, tik un tā grāfiene uzskatīja, ka hercogs pieder tikai viņai vienai. Viņas greizsirdīgā  mīlestība noveda pie tā, ka viņai "pa sitienam” trāpījās hercoga mīļākā de Nesl, kura bez žēlastības tika izsaukta uz dueli. Arī marķīze nebija ar pliku roku ņemama… tā zibenīgi pieņēma uzaicinājumu ja ne nogalināt savu pretinieci, tad vismaz kļūt par tās upuri, kas vēlāk pierādītu Rišiljē viņas kvēlo mīlestību pret viņu. Duelis notika ar pistolēm, un šajā cīņā uzvarēja grāfiene de Polinjak, kuras raidītā lode ievainoja marķīzi. Vēsturē valda divas ievainojuma versijas –  viena, kur marķīze viegli bija ievainota plecā, un otra –  ka ausī.
Ja ticam tā laika vēsturiskajām liecībām, tad šāds iznākums bija neparasts. Sievietes šāvās tik ilgi, kamēr viena bija mirusi.

XVII gadsimts bija sieviešu dueļu uzplaukumu gadsimts Itālijā, Francijā un Vācijā. Tad sievietes sauca uz cīņu gan par vienādas kleitu izskatu, nesadalot mīļākos, vai vienkārši viena otrai veltot cinisku skatu. Bieži kautiņā iesaistījās pretinieču sekundantes, kas notika tādos brīžos- šodienas lasītājas pašas var uzburt tāda notikuma hronoloģisko gaitu. Ja ticēt to laiku dueļu statistikai, tad no desmit cīņām astoņas beidzās ar nāvi, tostarp vīriešu vidū tikai četri nāves gadījumi no desmit.

Krievijā sievietes arī pazina dueļa garšu, kas 18. gs bija visnotaļ populārs attiecību skaidrojošs paņēmiens. Krievu sieviešu dueļu mode iesākās Vācijā, kur zobenu divkaujā saķērās divas augstdzimušas piecpadsmitgadīgas jaunkundzes – Sofija un Anna.  Nav ziņu, ko meitenes savā starpā nesadalīja, bet šis kautiņš nenonāca līdz asiņainam finālam, jo citādāk Sofija vēlāk nekļūtu par Krievijas carieni Katrīni II.

Bet ar to arī viss sākās. Kā Katrīna II ieņēma Krievijas troni, tā arī "panesās" galma dāmu dueļu bums. 1765. gada laikā vien notika 20 dueļi, no kuriem astoņos par sekundanti piedalījās pati cariene. Kaut arī šāds attiecību skaidrošanas veids tika aktīvi propagandēts, tik un tā Katrīna II pieturējās pie viena likuma… līdz pirmajām asinīm. Iespējams , tāpēc vēsturē ir palikušās liecības tikai par trim nāves gadījumiem.

Vēlākajos gados, īpaši Pēterburgā, sevišķu popularitāti iemantoja dāmu saloni, kur attiecības skaidroja tā laika sabiedrības dāmas. Vienā tādā salonā 1823. gadā  notika 17 divkaujas. „Krievu sievietes mīl attiecības kārtot ar ieroci rokās", rakstīja franču marķīze de Mortēna, "bet viņu dueļos nav nekāda skaistuma, tikai akls naids, kas vērsts uz pretinieces iznīcināšanu.” Neskatoties uz to, ka marķīze bija šo notikumu aculieciniece, tik un tā viņa pārāk dramatiski izsakās par krievu dāmu divkauju nežēlību, jo reti kad divkaujas, kas risinājās tāda veida salonos,  beidzās ar kādas sievietes nāvi. Ja mēs runājam par dueļu skaistumu, šeit gan var piekrist marķīzei, jo tajā laikā Francijā modē nāca sieviešu divkaujas, kur pretiniece viena otrai pretī stājās puskailas vai vispār bez apģērba… tas savukārt šim procesam piešķīra sava veida pikantumu.

Franču rakstnieces Žoržas Sandas draudzība ar slaveno komponistu Listu noveda pie nežēlīga kautiņa ar Lista mīļāko Mariju de Agu, kuras sievišķīgā intuīcija pabrīdināja, ka tur kaut kas nav kārtībā. Marija izsauca Sandu uz dueli, kurā kā kaujas ieroci varēja izmantot asos nagus. Duelis notika Lista mājās. Pats „vainīgais” ieslēdzās savā darba kabinetā un atvēra to tikai tad, kad abas sāncenses bija kārtīgi „izmetušas vilnu”. Šajā divkaujā neviena no pretiniecēm neuzvarēja, bet Žorža Sanda tomēr padevās agresīvās grāfienes spiedienam un pameta Listu.

Kā sieviešu divkaujas vērtē espati? Ja mēs pavērtētu pašas sevi, tad secinātu, ka tomēr samērā reti kaislības, kas risinās starp divām sievietēm uzdrošināmies risināt divkaujā, kaut arī dažai labai pakaļai vajadzētu kārtīgi sadot pa muti.

Ar cieņu, espati eksperts
Otomārs Getliņš

8 komentāru
  1. Eh, Otomār, brīnišķīgs garadarbs. Tikai – no kurienes “nospiedi” info? Atsaucīte jau tomēr iederētos..

  2. hmm, izskatās, ka Otomārs tomēr ir sieviete… Pēdējais teikums rakstā – “Ja mēs pavērtētu pašas sevi, tad secinātu, ka tomēr samērā reti kaislības, kas risinās starp divām sievietēm uzdrošināmies risināt divkaujā, kaut arī dažai labai pakaļai vajadzētu kārtīgi sadot pa muti.” Žēl, bet sāk izskatīties tas viss kaut kā safabricēti..

  3. Neatceros kur, bet nesen šito lasīju. Man likās, ka Otomārs ir oriģinālāks. Esmu vīlusies 🙁
    PS Un atauces jau ielikt var gan (tekstā uzakstīt), bet tas jau vairs nav svarīgi.

  4. Atradu šito info anglu valodā, bet labi, ka Otomārs vismaz iztulkojis un ar foto papildinājis 🙂 Ja kas, agrā jaunībā arī esmu dabūjusi pa muti 😀

  5. Večiem bieži sieviešu kautiņi saistās ar kaut ko pikantu, tāpēc nebrīnītos, ja šo rakstu ja ne uzrakstījis, tad publicējis būtu vīrietis. Kā smējiens sejā Sieviešu solidaritātes dienai. 🙂

Komentēt Beibe Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.