Pārāk retas sarunas aci pret aci, komunikācijā lietoti sociālo mediju čati, kopīgās ģimenes izklaides nomainījušas spēlītes planšetē vai telefonā, kā arī seksu – slinkums un vienkārša negribēšana. Seksa trūkums vai tā pilnīga neesamība esot viena no precēto sieviešu problēmām. Šai parādībai angliski jau dots oficiāls apzīmējums: sexless marriage jeb bezseksa laulība.
Kā ar šo jautājumu ir jūsu guļamistabā? Viena no mūsu lasītājām dalās savās pārdomās par šī fenomena klātesamību arī viņas dzīvē.
Kādēļ mums ir tik maz seksa? Daži no iemesliem varētu būt – bērnu nākšana pasaulē, naudas problēmas, darba neesamība, izglītības neesamība un varbūt pat savstarpējā nesaskaņa. Mēs dzīvojam individualizācijas laikmetā, kad viss ir vērsts uz savas personīgās labklājības un labsajūtas vairošanu. Galvenais, lai man ir labi – MAN! Mūsu ego ir izaudzis tik liels, ka tam kļūst arvien grūtāk atvērties un piekāpties otram cilvēkam. Ir izveidojusies paradoksāla situācija: mēs dzīvojam laikmetā, kad par seksu runā nepārtraukti, taču seks starp pāriem kļūst arvien mazāk. Sekss ir visur izņemot guļamistabu. Sekss ir kā fantoms, kas mums uzglūn no katra stūra – no veikalu skatlogiem, reklāmām, kino, literatūras un virtuālās telpas. Izskatīties seksīgi, būt seksīgam un baudīt intensīvu seksuālo dzīvi. Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ sekss ir mazinājies. Ne tikai nauda, bērni vai nesaskaņas, bet gan sabiedrības spiediens runājot tik atklāti par seksu, seksualitāti un mēs to sākam uzskatīt par pienākumu – atbilsts uzliktajiem standartiem.
Seksa trūkums ir šā laikmeta viena no svarīgākajām problēmām, jo daudzi pāri dzīvo attiecībās, kas nav izkoptas, līdz ar to mēs kļūstam neapmierināti, dzīve sāk nepatikt, darbs arī, būtībā nekas vairs nav labi. Neprasme veidot un kopt ilglaicīgas attiecības – tā ir patiesā šī laikmeta problēma. Mums ir virspusējas, ārējas, lai citiem šķistu, ka esmu precējusies, man ir laulība – tā taču pieņemts, attiecības. Modernajiem cilvēkiem ir grūti veidot ilgstspējīgas attiecības – tās prasa lielu darbu, laiku un uzmanību. Mēs protam cits citu izmantot, bet neprotam būt attiecībās, saprast, izprast, pielāgoties, piekāpties strīda situcijās.
Taču sekss, labs sekss, var pastāvēt tikai ilgtspējīgās un kvalitatīvās attiecībās. Tādēļ katram, kas dzīvo attiecībās bez seksa, ir jāpajautā sev: vai šīs attiecības man ir vērtība? vai tās ir svarīgas tev? vai otrs tev ir svarīgs? vai mūsu seksualitāte ir svarīga, vai tā ir vērtība? kā es šīs attiecības kopju, kā par tām rūpējos?
Mēs varam gūt baudu tik dažādos veidos, viss ir pieejams – pieēšanās, apreibināšanās, iepirkšanās, ceļojumi, hobiji, azartspēles. Arī pornogrāfija, kas ļauj izdzīvot seksu bez partnera klātbūtnes. Un sekss ne vienmēr uzvar šajā baudu konkurences cīņā, jo tikt pie ēdiena vai iepirkšanās ir daudz vieglāk nekā pie kvalitatīva seksa.
Un ja jūsu, tieši jūsu attiecības skar šī problēma, sākam atbildes un risinājumus rast paši sevī, tad runājot ar partneri. Katram ir jāsaprot, kādēļ seksu aizstāj kas cits, un tad problēma noteikti ir risināma. Vajadzētu attcerēties, ka nauda nav primārais un noteicošais attiecībās, tā ir svarīga, bet ne svarīgāka par divu cilvēku mīlestību. Tāpat, kad ģimenē ienāk dievišķā dāvana – bērniņš, to nevajadzētu uztvert kā problēmu, šķērsli, lai dzīvotu un baudītu dzīvi. Ir jāpieņēm, ka attiecības kā bez bērniem, tā arī ar bērniem prasa darbu un sapratni. Ja mēs spējam pieņēmt, ka dzīve ar bērnu kļūst tikai interesantāka un kvalitatīvāka, tad attiecībās nevajadzētu būt seksa trūkumam.
Kā ar šo jautājumu ir jūsu guļamistabā? Viena no mūsu lasītājām dalās savās pārdomās par šī fenomena klātesamību arī viņas dzīvē.
Kādēļ mums ir tik maz seksa? Daži no iemesliem varētu būt – bērnu nākšana pasaulē, naudas problēmas, darba neesamība, izglītības neesamība un varbūt pat savstarpējā nesaskaņa. Mēs dzīvojam individualizācijas laikmetā, kad viss ir vērsts uz savas personīgās labklājības un labsajūtas vairošanu. Galvenais, lai man ir labi – MAN! Mūsu ego ir izaudzis tik liels, ka tam kļūst arvien grūtāk atvērties un piekāpties otram cilvēkam. Ir izveidojusies paradoksāla situācija: mēs dzīvojam laikmetā, kad par seksu runā nepārtraukti, taču seks starp pāriem kļūst arvien mazāk. Sekss ir visur izņemot guļamistabu. Sekss ir kā fantoms, kas mums uzglūn no katra stūra – no veikalu skatlogiem, reklāmām, kino, literatūras un virtuālās telpas. Izskatīties seksīgi, būt seksīgam un baudīt intensīvu seksuālo dzīvi. Tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ sekss ir mazinājies. Ne tikai nauda, bērni vai nesaskaņas, bet gan sabiedrības spiediens runājot tik atklāti par seksu, seksualitāti un mēs to sākam uzskatīt par pienākumu – atbilsts uzliktajiem standartiem.
Seksa trūkums ir šā laikmeta viena no svarīgākajām problēmām, jo daudzi pāri dzīvo attiecībās, kas nav izkoptas, līdz ar to mēs kļūstam neapmierināti, dzīve sāk nepatikt, darbs arī, būtībā nekas vairs nav labi. Neprasme veidot un kopt ilglaicīgas attiecības – tā ir patiesā šī laikmeta problēma. Mums ir virspusējas, ārējas, lai citiem šķistu, ka esmu precējusies, man ir laulība – tā taču pieņemts, attiecības. Modernajiem cilvēkiem ir grūti veidot ilgstspējīgas attiecības – tās prasa lielu darbu, laiku un uzmanību. Mēs protam cits citu izmantot, bet neprotam būt attiecībās, saprast, izprast, pielāgoties, piekāpties strīda situcijās.
Taču sekss, labs sekss, var pastāvēt tikai ilgtspējīgās un kvalitatīvās attiecībās. Tādēļ katram, kas dzīvo attiecībās bez seksa, ir jāpajautā sev: vai šīs attiecības man ir vērtība? vai tās ir svarīgas tev? vai otrs tev ir svarīgs? vai mūsu seksualitāte ir svarīga, vai tā ir vērtība? kā es šīs attiecības kopju, kā par tām rūpējos?
Mēs varam gūt baudu tik dažādos veidos, viss ir pieejams – pieēšanās, apreibināšanās, iepirkšanās, ceļojumi, hobiji, azartspēles. Arī pornogrāfija, kas ļauj izdzīvot seksu bez partnera klātbūtnes. Un sekss ne vienmēr uzvar šajā baudu konkurences cīņā, jo tikt pie ēdiena vai iepirkšanās ir daudz vieglāk nekā pie kvalitatīva seksa.
Un ja jūsu, tieši jūsu attiecības skar šī problēma, sākam atbildes un risinājumus rast paši sevī, tad runājot ar partneri. Katram ir jāsaprot, kādēļ seksu aizstāj kas cits, un tad problēma noteikti ir risināma. Vajadzētu attcerēties, ka nauda nav primārais un noteicošais attiecībās, tā ir svarīga, bet ne svarīgāka par divu cilvēku mīlestību. Tāpat, kad ģimenē ienāk dievišķā dāvana – bērniņš, to nevajadzētu uztvert kā problēmu, šķērsli, lai dzīvotu un baudītu dzīvi. Ir jāpieņēm, ka attiecības kā bez bērniem, tā arī ar bērniem prasa darbu un sapratni. Ja mēs spējam pieņēmt, ka dzīve ar bērnu kļūst tikai interesantāka un kvalitatīvāka, tad attiecībās nevajadzētu būt seksa trūkumam.
Tas varētu nebūt tik regulārs vai ilgs, bet nekas, no augstāk minētajiem – naudas trūkums, bērni utt., – nevar būt par problēmu, ja abi laulātie pieņem to un atrod savu individuālu risinājumu. Un ja nekādi tajā mirklī neizdodas šo problēmu labot, tad laimes hormonu spēj dot arī dejošana. Tātad katram mākonītim ir zelta maliņa, ja nav seksa, tad dejo!