Cilvēka prāta darbības pretrunīgums ir redzams ik uz soļa. Blakus modernākajiem zinātnes un medicīnas sasniegumiem sadzīvo neiecietīga un rupja attieksme pret līdzcilvēkiem, vienaldzība un māņticība. Paskāls ir teicis: „Ir divas galējības: pilnībānoliegt saprātuun atzīt tikaisaprātu.” Šī dažādā attieksme pret prātu ir novērojama vēl joprojām. Vēl vairāk, joprojām nav skaidrs, kur tad īsti atrodas cilvēka saprāts – vai tās būtu smadzenes, sirds vai kaut kāda veida ēteriska enerģija. Lai arī šie jautājumi šķiet ļoti mūsdienīgi, tomēr atbildes uz tiem ir nodarbinājušas cilvēkus jau gadsimtiem ilgi.
1950. gadā tika izdota viena no pilnīgākajām grāmatām par prāta darbību – „Dianētika: mūsdienu zinātne par garīgo veselību”. Tolaik tās autors L. Rons Habbards mēģināja apkopot visus zināmos atklājumus prāta jomā, kas izskaidro dažādas psihiskas dabas novirzes un psihosomatiskas slimības. Papildus teorētiskajam izklāstam tika pievienota metodika, kas ikvienam cilvēkam ļāva kaut ko izdarīt sava prāta labā, vienkārši izlasot grāmatā aprakstītās tehnikas. Tas lika pamatus strauji pieaugošajai kustībai, kas tagad jau pārtapusi par reliģisko filozofiju – Saentoloģiju.
Tomēr ne par to iet runa. Daudz interesantāks šķiet fakts, ka liels skaits fenomenu, novērojumu un pat likumu, kas ir iekļauti šajā grāmatā, vēlāk tika ATKLĀTI no jauna, izmantojot nu jau plašās zinātnes iespējas un eksperimentus. Ļoti liels daudzums šo atklājumu tiek pasniegti kā jauni un revolucionāri, bet uz tiem balstītās metodikas kā kaut kas iepriekš nebijis. Dažkārt cilvēki, izlasot grāmatu par Dianētiku, paziņo, ka viņi to jau sen zina no citiem avotiem, ne vienmēr ievērojot, ka grāmatas izdošanas laiks ir 1950. gads – laiks, kad prāta darbības sakārtošanai tika izmantotas tādas lietas kā psihodēliķi (narkotikas, kas izraisa halucinācijas), hipnoze un psihoanalīze, psiholoģijā dominēja biheiviorisms un Maslova teorija, bet psihiatrija vēl nebija pārkāpusi barbarisma sliegsni un nodarbojās ar smadzeņu izgriešanu (lobotomiju) un cilvēku pakļaušanu elektrošokam. Protams, ka Habbarda vienkāršā pieeja cilvēka problēmām, kas būtībā balstijās uz draudzīgas sarunas principiem, šķita pilnīgi nereāla laikā, kad tika uzskatīts, ka saprāta problēmas nav iespējams atrisināt, bet IQ līmenis paliek nemainīgs visu cilvēka dzīvi.
Vai Dianētikas teorijas ir apstiprinājušās?
Protams.
Arvien vairāk tiek runāts par augļa spēju uztvert apkārtni, esot mātes vēderā, un dzemdībās rekomendē ievērot klusumu un mieru. Izveidojies pat jauns un interesants psiholoģijas virziens – perinatālā psiholoģija, kas pēta bērna psihes rašanos vai tapšanu periodā, kad auglis atrodoties vēl mātes miesās.
Visi šie apgalvojumi tika izsmieti 1950. gadā, kad Dianētika uzdrošinājās pareģot kaut ko, kas likās pilnīgi absurdi!
Vai Dianētikas tēzes var noderēt kādam, kurš vēlas sevi garīgi attīstīt? Viennozīmīgi! Prāts ir gara instrumnets, kuru viņš izmanto, lai risinātu ikdienas problēmas. Katrs ir redzējis kādu, kas pilnībā nodevies garīgiem meklējumiem, bet nespēj sakārtot savu dzīvi. Dianētika paskaidro gan to, no kurienes rodas fanātisms, gan to, kas liek cilvēkiem izmantot savu spēku un intelektu neracionāliem un bieži vardarbīgiem mērķiem. Tā sniedz mums ieskatu homoseksuālitātes cēloņos un atklāj morālā pagrimuma, kā arī alkoholisma iemeslus. Ikviens lasītājs var noskaidrot, kur meklējams viņa dzīves mērķis un atbrīvoties svešām idejām, kas nemanāmi diktē viņa dzīvi. Šeit ir aprakstīti trīs mīlestības veidi, bērnu uzvedības izskaidrojums un analīze, kā arī uzsvērta sievietes loma sabiedrībā.
„Dianētika nav ieinteresēta pasaules glābšanā, tā ir ieinteresēta tikai pasargāt no pasaules „glābšanas”. Vēl viena šāda glābšana var kļūt liktenīga! Dianētika nenostājas pret cīņu; tā nosaka pret ko ir jācīnās. Šie faktori ietver cilvēka un sabiedrības iešējo, individuālo grūtību avotu un visus cilvēka sugas ienaidniekus. Viņi šobrīd ir redzami – uzbrūciet!” – šie vārdi visskaidrāk raksturo autora attieksmi pret veselā saprāta trūkumu, kas joprojām ir novērojams mūsu sabiedrībā! Izvēle ir katra cilvēka rokās. Lai arī kā, šī grāmata ir tā vērta, lai viņu izlasītu un pielietotu ikviens!
Anna Krumholce
annaspalidziba.lv