Mans priekšnieks ir IDIOTS – kā es ar to tieku galā

Attiecības darba vidē spēlē būtisku lomu un nosaka, cik priecīgas mēs iesim uz darbu, kāda būs atmosfēra darba vietā, un arī mūsu kopējo apmierinātību ar savu nodarbošanos. Taču reizēm mūsu viens no lielākajiem izaicinājumiem ir sadzīvot un tikt galā ar savu priekšnieku, kas reizēm uzvedas kā pilnīgs muļķis. Kā tikt galā ar priekšnieku – IDIOTU? Šoreiz uzklausījām četru sieviešu pieredzes stāstus!

Priekšniece „Es tev visu pastāstīšu”
Vita (23 gadi): Runāšana sudrabs, klusēšana zelts. Šis teiciens noteikti neattiecas uz manu priekšnieci. Jā, tas jau nebūtu slikti, ka viņa runā, bet tas, ka man katru dienu ir jādzird vispersoniskākās lietas par viņu, tas tiešām ir nogurdinoši. Es zinu visu – ko viņa ēda brokastīs, ko viņa satika pa ceļam, iebraucot „Statoil”, ko viņas omīte viņai uzdāvināja vārda dienā un galvenais – cik skaļi krāc viņas draugs. Reizēm man gribas kliegt – mēs taču esam tikai darba attiecībās! Priekšniec, mani tas neinteresē! Jā, mēs esam sieviešu kolektīvs, bet, piedodiet, mani patiešām neinteresē manas priekšnieces personīgā dzīve. Nu vismaz tik sīki, kā es to uzzinu, nē. Tā kā mēs kabinetā sēžam kopā ar pārējām kolēģēm, tad es reizēm izvairos no viņas runu plūdiem, vienkārši aizejot ieelpot svaigu gaisu. Jā, rīt būs atkal jauna diena un es atkal dzirdēšu, cik garšīgu omleti uzcepa no rīta viņas mīļotais. 

Priekšnieks „Es visu zinu labāk”
Jolanta (25 gadi): Man priekšnieks ir briesmīgs, jo neskatoties uz to, ka daudzas praktiskas un pat pašsaprotams lietas viņš vispār neizprot, viņš uzvedas kā viens no pasaules gudrajiem. Tik daudz reizes esmu darījusi nevajadzīgas lietas, tikai tāpēc, lai birojā būtu miers – jā, priekšniek, tu visu zini labāk! Jā, ar viņu ir forši. Birojā nereti ir joki un smiekli, esam baigie draugi. Bet tie brīži, kad viņš neieklausās ne manā, ne kolēģu viedoklī, ir grūti pieņemami, it īpaši brīžos, kad zini atkal priekšnieks dzīvo kaut kādos rozā mākoņos. Jā, viņš galīgi nav konstruktīvi un praktiski domājošs. Piemēram, tā vietā, lai, dodoties uz konferenci, visas mantas aizvestu ar vienu taksi, viņš izvēlas mērot ceļu ar kājām – tā vienkārši vairākas reizes turp un atpakaļ un šajā gājienā, protams, iesaista arī mūs. Nu, kā lai neuzsprāgst šādā situācijā? 

Priekšniece „Es taču nebļauju”

Karīna (29 gadi): Mana priekšniece ir forša un mūsdienīga sieviete. Arī attiecības mums ir labas, gandrīz kā draudzenes. Tomēr viņai ir viena ļoti slikta īpašība – balss pacelšana. Tādos brīžos es jūtos kā pēdējā idiote, pazemota, ar vēlmi ielīst savā kabinetā un paraudāt. Tas tiešām notiek visu laiku. Man tāda sajūta, ka laikam viņa domā, ka runājot normālā skaļumā, es neko nesapratīšu un izgāzīšu kārtējo projektu. Kādu gadu es vienkārši turējos un neko neteicu, taču tagad es šādos brīžos mierīgi paziņoju – nevajag uz mani kliegt, es visu saprotu bez balss pacelšanas! Taču ir brīži, kad tas mani noved pie asarām, un  tad jāmeklē birojā klusāka vieta, kur pašņukstēt. 

Priekšnieks „Es visu kontrolēju”
Ilze (42 gadi): Laikam reizes, cik bieži, mājās atnākot, vīram esmu lamājusi savu priekšnieku, saskaitīt nevar. Bet tā pacietības krūze ātri paliek pilna. Mans priekšnieks ir ļoti aizdomīgs un viņa lielākā apsēstība ir visu kontrolēt. Tiešām visu – manus telefona zvanus, ar ko es birojā tiekos un apspriežos, ko es ēdu pusdienās, cikos nāku uz darbu. Ir bijušas reizes, kad esmu redzējusi, kā viņš aiz durvīm noklausās manas sarunas. Drausmas, viņš ir kā spiegs vai pusaudžu meitenes pārlieku aizdomīgs tēvs. Jā, savu telefonu es slēpju ļoti rūpīgi, savādāk tā vienkārši uz galda telefonu atstāt nevar – tiks izokšķerēti gan pēdējie zvani, gan cik daudz e-pastu man ienākuši. Bet man jāsaglabā miers, jo tomēr viņš ir mans priekšnieks. Pēc darba dodos kārtīgi izlādēt emocijas dārzā vai skrienot. Tomēr ir brīži, kad priekšnieks ir ļoti patīkams cilvēks, kad uz dzimšanas dienu atnes man paša ceptu kūku.
8 komentāru
  1. man domāt, slikti priekšnieki ir vai nu jāpāraudzina, vai jāiet no tādiem projām…

  2. Teikšu tā, pat vislabākais priekšnieks piegriežas, tamdēļ vislabāk, ja tu pats sev esi priekšnieks 🙂

  3. Nepatīk priekšnieks vai priekšniece? Taisi savu uzņēmumu, pieņem darbiniekus, maksā viņiem algu un GALVENAIS – parādi, cik esi IDEĀLS!

  4. Ar pirmajiem 3 priekšniekiem es kaut kā vēl samierinātos vai censtos nolikt pie vietas, bet “kontrolētājam” ir jāpasaka attā, jo tas toč nav normāli.

  5. Tagad es saprotu, ka normāls priekšnieks tomēr ir laime :). Aiznesīšu savējam par to rīta kafiju ;).

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.