Kaut kas maģisks, neatkārtojams un neaizvietojams ir vakara pasaciņā, ko stāstām saviem bērniem. Bet cik gan bieži esi aizdomājusies, kura pasaka mazajam ir piemērotākā, kā pareizi to stāstīt un vai šī pasaka bērnam vēlāk nerada bailes un varbūt pat nakts murgus cerētā miedziņa vietā?
Lai gan mūsdienu bērniem pieejami dažādi pasaku tēli medijos – viņi skatās multfilmas, klausās audiogrāmatas un spēlējas ar rotaļlietām, kas mūsu bērnībā pat sapņos nerādījās, vecā, labā vakara pasaciņa joprojām ir ļoti svarīgs gulētiešanas rituāla elements. Varbūt vienīgais visā dienā, kad bērns un viņa mamma vai tētis uz mirkli apstājas no dienas skrējiena un velta nedalītu uzmanību viens otram un kopējai nodarbei. Ceļo pasaku valstībā.
Vakara pasakas stāstīšana ir arī lielisks veids, kā gultā ievilināt mazos gulētnegribētājus. Jo kurš bērns gan spēs atteikties no mammas piedāvājuma paklausīties stāstu par iemīļoto pasaku tēlu vai uzzināt kādu jaunu stāstu.
KĀDU PASAKU IZVĒLĒTIES?
Lai gan pasaku grāmatu veikalu plauktos ka biezs un droši vien kāda saglabājusies arī no pašas bērnības, izvēlēties īsto pasaku bērnam nemaz nav tik viegli.
Tautas pasakas
Dzīvo mūsu atmiņās no senseniem laikiem, kad tās ceļoja no mutes mutē, no paaudzes paaudzei atstāstītas. Tautas pasakas bērnam māca par likumsakarībām pasaulē, par dzīves vērtībām – pareizo un nepareizo, labo un ļauno. Tomēr šīs pasakas parasti stāsta par darbību, bet gandrīz nekad par cilvēka (zaķīša, kaķīša vai vilka) izjūtām.
Rakstnieku pasakas
Atšķirībā no tautas pasakām parasti ir piesātinātas ar emocijām, pārdzīvojumiem un jūtām. Katrs autors pasakā, pat apdarinot senās tautas pasakas, ieliek savu personīgo pasaules redzējumu.
Mazākiem bērniem vakara pasaciņai labi noder pasaku grāmatiņas ar ilustrācijām, ko papildus pasakas lasīšanai var apskatīt un kopā apspriest.
Pašu sacerētās pasakas
Bieži vien bērni vēlas, lai pastāsti pasaku par kādu konkrētu multenes tēlu vai iemīļotu dzīvnieciņu. Protams, var izmantot veco labo metodi, kad vienkārši saviem vārdiem mēģini pārstāstīt kādu labi zināmu pasaku, galvenā varoņa vārdu aizvietojot ar vēlamo – tā Ansītis var kļūt par Makvīnu vai Antiņš par zebriņu Mārtiju. Vēl vērtīgāk izmantot šo situāciju jaunu pasaku radīšanai. Izstāsti bērnam pašsacerētu pasaku, kas ataino dienā piedzīvotos notikumus un to vēlamos risinājumus. Piemēram, ja bērns atsakās no deguna skalošanas procedūrām, pafantazē, kā Makvīns saslima ar iesnām un ļāva mammai tīrīt degunu, lai ātrāk tiktu vesels, un drīz vien izveseļojās un varēja pagalmā spēlēties ar Metriņu. Dažkārt šīs pasakas veic gluži vai brīnumus bērnu audzināšanā – to, ko mamma dienām nespēj iestāstīt mazajam spītniekam, pietiek tikai vienreiz izstāstīt pasakā ar vēlamo atrisinājumu. Un, skat, bērns jau labprāt pats ievēro jaunos noteikumus.
Pasaka ar līdzīgu sižetu kā dienā notikušie notikumi palīdz arī tad, ja mazais pēc tiem ir satraucies un nespēj nomierināties. Tādējādi tu palīdzi bērnam norimt un sakārtot domas.
PASAKU CENZORS
Lielākajā daļā pasaku dažādās situācijās galvenajam varonim uzglūn briesmas un ir pat kauju ainas vai ļauno varoņu nogalēšana. Un, lai gan gribas savu atvasi no visa briesmīgā pasargāt, pasakas ar briesmu elementiem no pasaku repertuāra pavisam izslēgt nevajadzētu. Bērni, klausoties vecāku stāstījumu, to uztver savādāk nekā pieaugušie. Tas, ka pasakā trešais tēva dēls ar vienu zobena cirtienu nocērt pūķim trejas galvas, bērnam nemaz nešķiet briesmīgi un asiņaini, jo viņš redz vienīgi labā uzvaru pār ļauno. Ja bērns pēc pasakas sāk just bailes no pūķa, tas drīzāk ir mammas reakcijas rezultāts, pasaku lasot. Mamma ar savu uzvedību vai balss intonāciju izrāda bailes un nepatiku (uztraucas, kā pasakā attēlotās briesmas ietekmēs mazā uztveri), un bērns to jūt un uztver kā bailes no pūķa.
Bērnam šīs cīņas ainas pasakās ir pat nepieciešamas, jo tas māca, ka labais vienmēr uzvar slikto, ka, ja ļoti vēlas, tad visas grūtības var pārvarēt, vienkārši stājoties tām pretī, un ka dzīvē jāievēro noteikumi, lai gan ir situācijas, kad jārīkojas ārpus ierastajām normām. Klausoties pasakas, bērns mācās vieglāk pārdzīvot dažādas stresa situācijas, kā arī kļūt drosmīgāks.
Izvēloties pasaku, lūkojies, lai tā patiktu tev pašai, jo negatīvas emocijas lasot neļaus bērnam izbaudīt pasakas burvību. Un nesteidzies, jo mazāks bērniņš, jo pasakai jābūt vienkāršākai.
Labākais cenzors pasaku izvēlē esi tu pati un tavs bērns – ja pēc vakara pasaciņas abi esat apmierināti un bērnam salds miedziņš, kā arī nākamais vakars tiek gaidīts ar prieku, pasaka ir īstā. Bet, ja bērns konkrēto pasaku klausīties negrib, meklējiet pēc citas. Gan pienāks laiks arī Alisei brīnumzemē un citiem sarežģītākiem stāstiem.
PASAKU LASĪŠANAS MĀKSLA
Lai gan šķiet, kas var būt vienkāršāks par pasaku lasīšanu, arī tā ir vesela māksla. Nav pareizi, ja pasaku vienkārši nomurmini monotonā balsī. Pasaka ir ļoti svarīgs gulētiešanas rituāla posms. Tāpēc ievies kārtību, kādā katru vakaru tā tiks lasīta. Tas var būt pirms pašas aizmigšanas, kad mazais nomazgājies un iztīrījis zobus jau ielīdis zem segas. Bet pasakas klausīšanās var būt arī kā veiksmīgs dienas nobeigums, veltot tam laiku un ļaujot mazajam atslābt no dienas pārdzīvojumiem vai norimt pēc trakošanas. Un tikai tad iet mazgāties un gulēt. Vienalga, kāda būs jūsu abu kārtība, svarīgs ir pareizais noskaņojums. Nav labi, ja, lasot pasaku, turpat blakus virmo televizors un skan radio vai aktīvi rosās citi mājinieki. Pasakai, lai to varētu izbaudīt, jābūt mierīgā atmosfērā lasītai.
Lasot neaizmirsti par izteiksmēm, bērnam ir svarīgi, lai viņš varoņu balsīs dzirdētu kādas emocijas – turklāt vilkam jārunā rupjāk, bet zaķītim smalkāk. Dramatiskos brīžos balsi pieklusini.
Un nesteidzies. Pieraduši visu dienu skriet, mēs nereti vēlamies arī bērnus nolikt gulēt steigā. Bet vakara pasaciņa un gulētiešana nedrīkst būt sasteigta un nervoza – tā visa jau gana bijis dienā. Lai bērns paspētu uztvert un apdomāt stāstīto, pēc katras rindkopas ieturi nelielu pauzi.
Vēl labāk, ja pasaku jau zini no galvas un vari to stāstīt pati, nevis lasīt no grāmatas. Tā stāstījumā varēsi ielikt vairāk emociju un interesantu detaļu. Un nehalturē! Lai kā dažreiz gribas uzlikt CD, iespējams, ka vakara pasaciņa ir vienīgais brīdis, kad pavadi ar bērnu laiku divatā vien, visu uzmanību veltot kopējai nodarbei. Tāpēc šai mirklī aizmirsti par modernajām tehnoloģijām un pieklusinātā gaismā ļaujies kopīgam ceļojumam pasaku valstībā.
ATKAL TĀ PATI PASACIŅA
Lai kā tas dažkārt kaitina, bērni pasaku izvēlē mēdz būt apbrīnojami konservatīvi. Pat zinot no galvas katru vārdu iemīļotajā grāmatiņā, viņi vakaru no vakara lūdz lasīt vienu un to pašu stāstiņu, ar apbrīnojamu precizitāti izlabojot, ja kādu vietu tekstā izlaid vai netīšām pārsakies. Bet tāpat kā mums ir sava iemīļotā mūzika vai grāmata, ko mēdzam laiku pa laikam pārskatīt, arī bērnam var būt svarīgas jau pārbaudītas vērtības. Neuztraucies, tas ir normāls attīstības posms. Ļauj bērnam klausīties vienu un to pašu pasaku arī tad, ja esi spiesta lasīt to simto reizi pēc kārtas. Varbūt tieši šajā pasakā ir kaut kas tāds, kas mazajam ļauj vieglāk sakārtot savas satrauktās domas un nomierināties. Kad šīs pasakas mācību bērns būs apguvis, pienāks laiks jaunai.