Prezentācijas prasmes, ko vērts ņemt vērā

Mums bieži vien šķiet, ka savu uzņēmumu, sevi un savu darbu prezentēt jāprot tikai starptautisku firmu direktoriem un lieliem naftas magnātiem. Taču patiesībā zināšanas par sevis prezentēšanu ir jāapgūst ikvienai veiksmīgai sievietei. Turklāt, mūs taču sevi prezentējam nepārtraukti. Balss tonis, kādā atbildam pa telefonu, smaids, ar kādu apveltām sarunas partneri, apģērbs, kādā ierodamies darbā – tas viss prezentē mūs un rada priekšstatu arī par uzņēmumu, kurā strādājam. Taču visspēcīgāk šādas nianses iedarbojas uz klausītājiem br?žos, kad nākas uzstāties plašākas auditorijas priekšā. Vienalga, vai aizstāvi kārtējo projektu, runā ar priekšniecību, prezentē kosmētikas firmas jaunāko produktu, ir jāprot ne vien labi izskatīties, bet arī piemēroti uzvesties.

ģērbšanās
Š?ietami pašsaprotama lieta, ka, uzstājoties auditorijas priekšā, jāizskatās labi un pieklājīgi. Matiem jābūt sakoptiem, drēbēm tīrām un glītām, kurpēm spož?m… Taču ir nianses, kas reizēm aizmirstās, vai arī nepaspējam pie tām piedomāt. Ir svarīgi atcerēties ne vien par sava apģērba tīrību, bet arī par to, vai tas ir piemērots attiecīgajai situācijai. Gaumes ir daž?das, vienam patīk māte, otram meita, taču formāls apģērbs tomēr patur sevī daž?dus ierobežojumus un nerakstītus likumus. Protams, nekāds sods tev nepienāksies, ja darīsi citādāk, taču šie nelielie padomi var ierosināt radīt kādu pārmaiņu tavā formālajā garderobē.
Nopietnā pasākumā nepietiks ar to, ka ierodies tīros džinsos un izgludinātā blūzītē. Tu ne vien pati jutīsies neērti, bet arī citiem būs neērti ar tevi sazināties.
Atceries par krāsām! Lai arī cik skaists un oficiāls būtu tavs sarkanais kostīmiņš, tas tomēr nebūs piemērots, lai uzstātos cilvēku priekšā. Košās krāsas novērsīs uzmanību no tā, ko tu runā, un cilvēkiem atmiņā paliks vien tavs spilgtais apģērbs, nevis cītīgi veidotās runas saturs. Labāk izvēlies neitrālas krāsas apģērbu, piemēram, brūnu, krēmkrāsu, tumši zilu vai zaļu. Neaizmirsti arī par klasisko melno, vai arī melnbalto.
Labāk izvēlies bikses. Jaukie un seksīgie minisvārciņi var neapzināti vīriešos radīt ne pārāk lietišķas domas, taču sievietēs tie var radīt tik pat neapzinātu greizsirdību par tavām lieliskajām kājām. Un ir taču vēl konservatīvie cilvēki, kas uz tevi skatīsies šķībām acīm un uzskatīs par nepieklājīgu.
Š?iet, ka visām kādreiz mamma vai skolotāja ir teikusi, ka oficiālos gadījumos jāvelk zeķubikses, tās tam gadījumam, ja nu tomēr esi nolēmusi pieturēties pie svārkiem.
Katrai dāmai būtu jābūt kādam slēgto kurpju pārim, ko lietot šādās situācijās. Nebūs pieklājīgi ierasties uz oficiālu banketu vasaras kurpītēs ar lencītēm un bantītēm.
Piedomā pie aksesuāriem! Tie, tāpat, kā košās krāsas apģērbā, var novērst uzmanību no tevis teiktā, līdz ar to klausītājiem nepaliks atmiņā tava runa, bet gan tava skaistā broša vai lielie auskari.

Valoda
Lai gan šķiet, ka, uzstājoties auditorijas priekšā, būtu jārunā ļoti oficiālā tonī un valoda jāpiebārsta ar daž?diem internacionālismiem, tā patiesībā nemaz nav. Vienmēr ir jāpārdomā tas, ar kādu auditoriju tu sazinies. Ja tevī klausās akadēmiķi, lieli uzņēmēji, svarīgi valstsvīri, tad droši vari izvēlēties šo oficiālo runas veidu. Taču, ja tava auditorija ir vienkārši ļaudis, patērētāji, tev labi pazīstami cilvēki vai bērni un tīņi, aizmirsti par gudrajiem vārdiem un visādiem recipientiem, frustrācijām, korelācijām, teselācijām. Tu izklausīsies nevis gudri, bet gan muļķīgi, turklāt, var gadīties, ka tevis runāto nemaz nesapratīs.
Izvērtē savu auditoriju! Kā viņi sarunājas savā starpā, kādus jēdzienus izmanto, vai viņi runā formālā vai neformālā valod??
Izproti savu lomu, uzrunājot auditoriju! Vai tu runāsi kā l?dz?gs ar līdzīgu, vai arī tu būsi oficiāls zi?nesis? Vai tevi pieņems, kā sav?jo?
Saproti, ko tu gribi pateikt! Kas ir tavas runas galvenā doma, kādu iespaidu uz auditoriju vēlies atstāt, ko jaunu vēlies viņiem pateikt?
Strukturē runu! Jā, tieši tāpat, kā vidusskolā rakstīji esejas. Sāc ar svarīgāko argumentu, un beidz ar mazsvarīgāko.
Kad būsi sapratusi auditoriju un savas runas nozīmi un struktūru, sastādi runas galvenos punktus. Sāc ar ievadu, kurā sasveicinies ar auditoriju un vajadzības gadījumā paskaidro, kas tu esi un ko pārstāvi, un beidz ar pateicību par tev veltīto laiku.
Ja tev ir laiks pirms uzstāšanās, vari arī ierakstīt savas runas fragmentu, lai pati to noklausītos. Gadās, ka no uztraukuma cilvēkam rodas daž?das runāšanas gr?t?bas: valodas stostīšana, pārāk ātrs vai lēns runas temps, daž?du lieku skaņu izdošana, kā žēļ, žēļ, mmm u.tml. Paklausies, kā tu runā, lai zinātu, vai tev nepieciešams pie kaut kā piestrādāt.

Žesti un mīmika
Tagad, kad esi skaisti saģērbta un gatava runāšanai, atceries par to, kā jāuzvedas klausītāju priekšā. Izteiksmīgi žesti un nevajadzīga vicināšanās būs vēl viens neveiksmes ierosinātājs. Cilvēkiem šīs kustības novērsīs uzmanību, liekot tev izskatīties smieklīgi. Taču stāvēt nekustīgi, kā laternas stabam, arī nav nepieciešams. Tavām kustībām jābūt mierīgām, saprotamām un pamatotām.
Ja runā internacionālai auditorijai, neaizmirsti painteresēties par neverbālo valodu savas auditorijas pārstāvju valstīs, lai nesanāk tā, ka nejauši aizvaino kādu ārzemnieku. Daž?s kultūrās mums ikdienišķi un saprotami žesti var nozīmēt ko pavisam citu, vai pat kaut ko ļoti nepieklājīgu.

Ievēro laiku
Vai tev ir gadījies sēdēt kādā ārkārtīgi garlaicīgā seminārā, kad šķiet, ka minūte velkas kā stunda? Kad nevari sagaidīt runātāja mutes caurejas beigas? Tad piedomā pie tā, cik ilgai jābūt tavai runai! Nebūtu patīkami, ja tava auditorija justos tieši tāpat, un nepārtraukti skatītos pulkstenī, smagi nopūšoties.
Ja tev ir noteikts laiks prezentācijai, pieturies pie tā! Nevajadzētu šo laika limitu nedz pārkāpt, nedz arī saīsināt. Iespējams, ka tavas runas ilgums ietekmēs visa pasākuma gaitu.

7 rindiņu likums
Ja tev ir jārāda elektroniska prezentācija, kas veidota uz MS PowerPoint vai kādas no citām prezentācijas veidošanas programmām, neaizmirsti par 7 rindiņu likumu. Tas nozīmē, ka vienā slaidā nevajadzētu būt vairāk par 7 rindiņām teksta. Prezentācijas, kurās teksts sabāzts blēžiem, ir neuztveramas. Auditorija tās nelasa un šāda teksta nozīmi ir grūti uztvert. Turklāt, ja cilvēks lasīs šos teksta blāķus, kas salikti maziem burtiņiem, viņš nogurs jau pēc pāris slaidiem un nespēs izsekot līdzi šai tekstuālajai informācijai un reizē vēl uztvert to, ko saki tu.
Vēl jāpiebilst, ka nevajadzētu nolasīt visus slaidus pēc kārtas. Uz ekrāna būtu jābūt redzamiem vien galvenajiem punktiem no tā, ko tu runā. Elektroniska prezentācija ir tāds kā sava veida špikeris tev, lai tu spētu strukturēt savu runu, no otras puses palīdzot arī auditorijai saprast tevis runātā galvenos punktus. Prezentāciju neveido tāpēc, lai tajā saliktu visu tavu runu vārds pa vārdam.

Lai izdodas!