SEJAS krēms – vērtīgi padomi, kā izvēlēties VISLABĀKO

Sejas krēms ir viens no galvenajiem sieviešu ieročiem cīņā, kuras mērķis ir iegūt lielisku, skaistu un starojošu sejas ādu. Sejas krēms ir tas maģiskais skaistumkopšanas elements, kuru sievietes parasti izvēlas ar lielu rūpību un nopietnību. Veikalu plaukti vai lūzt no sejas krēmu daudzveidības un ražotāji sīvā konkurencē sola dažnedažādus brīnumus lietojot to produktus. Taču, kā lai neapjūk šajā tik plašajā sejas krēmu izvēlē un kas ir tās būtiskākās lietas, kas jāņem vērā meklējot savu ideālo sejas krēmu – par to šoreiz. 

www.espati.lv
tev ir sagatavojusi lielisku ceļvedi sejas krēmu izvēlē, kas tapis sadarbībā ar kompānijas "MADARA Cosmetics" līdzīpašnieci un direktori Lotti Tisenkopfu-Iltneri.

Kam jāpievērš uzmanība izvēloties savu sejas krēmu?
Dodoties uz veikalu ar mērķi izvēlēties savu ideālo sejas krēmu, pirmās neskaidrības, ar kurām parasti nākas sastapties, ir neizpratne par to, kurš tas ir būtiskāks vērā ņemamais faktors – sejas ādas tips vai vecums? Ražotāji savus izstrādājumus piedāvā gan vadoties pēc viena, gan otra, gan nereti pēc abiem diviem šiem raksturojumiem. Kā lai saprot, ko tad īsti ņemt vērā izvēloties sejas krēmu? Atbild Lotte Tisenkopfa-Iltnere: „Veikalā izvēloties jaunu sejas krēmu, ir būtiski izvērtēt savu ādas tipu un lūkoties, lai produkts būtu piemērots tavam ādas tipam. Ja tev ir sausa āda, tad lūkojies, lai uz produkta attiecīgi būtu norādīts, ka tas ir piemērots sausai ādai. Sejas krēmu iedalījums ādas tipos ir indikatīvs, proti, tas negarantē, ka ādas tipam paredzēts krēms būs 100% efektīvs, taču tas palielina iespēju iegādāties pēc iespējas piemērotāku produktu. Noteikti būtiski ir izlasīt arī produkta aprakstu. Ja krēmam veikalā ir pieejams testeris, uzklāj nelielu daudzumu krēma uz apakšdelma vai elkoņa iekšpuses, kur āda ir jutīga, un novēro, vai pēc laika neparādās kādas nepatīkamas sajūtas, piemēram, vilkšana, dedzināšana, nieze, apsārtums, diskomforts. Ja tādas ir, tad šo krēmu nepērc, jo līdzīga reakcija paredzama arī uz sejas ādas. Pilnībā novērtēt produkta piemērotību un efektivitāti tu vari tikai lietojot krēmu 4 nedēļas. 30 dienas ir aptuvenais epidermas atjaunošanās cikls, kad šūnas no bazālā slāņa sasniedz raga kārtiņu virspusē un ir redzami krēma iedarbības rezultāti uz šūnām.”

Runājot par sejas krēma, ādas tipa un sievietes vecuma attiecībām, Lotte Tisenkopfa-Iltnere saka: „Ādas tips nav konstants. Cilvēka dzīves laikā un pat dažādos gadaikos un laika apstākļos tas var mainīties. Tipiski, bērniem līdz pubertātes vecumam ir normāla (ideāla) āda, kur mitruma līmenis un tauku dziedzeru aktivitāte ir līdzsvarā. Pusaudžu gados, organisma hormonālo svārstību ietekmē, pastiprināti darbojas tauku dziedzeri un ādas tips mēdz novirzīties uz taukaino. Pēc pubertātes perioda beigām āda mēdz kļūt vai nu sausāka vai saglabāties taukaināka vai arī kombinēta. Normāla jeb ideāla āda ir ļoti nedaudziem cilvēkiem. Aptuveni pēc trīsdesmit gadiem āda pastiprināti sāk zaudēt mitrumu un tvirtumu, līdz ar to kļūst sausāka, parādās vizuāli redzamās novecošanās pazīmes.

Vispārināti var teikt, ka ar gadiem āda kļūst arvien sausāka, līdz ar to produkti, kas paredzēti vecumam 35+ vai 55+, būs pārsvarā sausai ādai. Savukārt kā pusaudžu kosmētika būs produkti izteikti taukainai, problemātiskai ādai. Taču tā kā dažādu viena vecuma cilvēku ādas kopšanas vajadzības atšķiras, būtiskāk ir tomēr izvēlēties ādas tipam un vajadzībām piemērotu sejas krēmu. Vecuma norādes uz produktiem vairāk ir paredzētas mārketinga un komunikācijas ērtībai – lai produkts sasniegtu konkrētu mērķauditoriju. Un – atkal – vislabāko atbildi par sejas krēma piemērotību dos tā izmēģināšana un individuālās iedarbības novērtēšana.”

Kosmetologa palīdzība un cena kā orientieris
Dodoties sava īstā un piemērotākā sejas krēma meklējumos, sievietes nereti prasa padomu speciālistiem – kosmetologiem un dermatologiem. Taču vienmēr der atcerēties, ka, lai gan speciālists spēs palīdzēt precīzāk noteikt, piemēram, ādas tipu, tas tomēr nespēs vienmēr un visos gadījumos paredzēt, kā konkrētais sejas krēms iedarbosies konkrētajā gadījumā uz konkrētu sievieti un viņas ādu. Lotte Tisenkopfa-Iltnere: „Protams, ka konsultēties ar speciālistu – sertificētu dermatologu – ir pozitīvi. Īpaši tādēļ, ka speciālists pareizi palīdzēs noteikt ādas tipu un stāvokli. Taču par produkta piemērotību var spriest tikai pēc tā individuālas lietošanas. Krēma, kas piemērots vizuālo novecošanās pazīmju mazināšanai, sastāvā var būt antioksidanti, piemēram: vitamīns E, tomātu ekstrakts (satur dabā vienu no spēcīgākajiem antioksidantiem – sarkano pigmentu likopēnu), fitoestrogēni – augu hormonu vielas, piemēram apiņu, sarkanā āboloņa ekstrakti, kas veicina kolagēna un elastīna šķiedru atjaunošanos, vielas kas mitrina ādu, piemēram hialuronskābe, dabiskas eļļas utt.”

Nereti sieviešu vidū valda uzskats, ka sejas krēma kvalitāti noteicošais faktors ir tieši cena – jo augstāka, jo labāk. Taču kā ir patiesībā? Par ko liecina sejas krēma cena – vai tā ir labākais orientieris krēma izvēlē, vai tikai palīgs lēmuma pieņemšanā? Lotte Tisenkopfa-Iltnere: „Produkta cena veidojas no izmantotajām izejvielām un  iepakojuma. Jo kvalitatīvāks produkts, jo dārgākas izejvielas un iepakojums. Piemēram, dabiskās kosmētika tiek ražota no izejvielām, kuru cena ir 10-20 reizes augstāka nekā līdzīgām sintētiskām vielām, līdz ar to var izskaidrot, kāpēc dabisks krēms nemaksā veikalā vien dažus latus. Cena ir aptuvens orientieris, kas liecina par izjevielu kvalitāti.”

Dienas un nakts, ziemas un vasaras sejas krēmi
Veikalu plauktos pieejamo sejas krēmu izvēle ir tik plaša, ka apjukt tajā nepavisam nav grūti. Nepietiek ar to, ka ražotāji savus izstrādājumus iedala pēc konkrētajam ādas tipam paredzētajiem un konkrētajam vecumam paredzētajiem, tie piedāvā arī dienas un nakts sejas krēmus, turklāt mainoties gadalaikiem ir pieejami arī sejas krēmi, kas paredzēti lietošanai ziemā un lietošanai vasarā. 

Kādas ir atšķirības starp dienas un nakts sejas krēmiem un, kas jāņem vērā tos izvēloties? Atbild Lotte Tisenkopfa-Iltnere: „Dienas krēma uzdevumi ir sejas ādu mitrināt, aizsargāt no apkārtējiem apstākļiem – saules, apkārtējās vides piesārņojuma, aukstuma vai karstuma, kā arī regulēt dažādas ar ādas tipu saistītas problēmas, piemēram, līdzsvarot pārlieku sausu vai pārlieku taukainu ādu. Savukāt nakts krēma svarīgākā funkcija ir sekmēt ādas atjaunošanās, attīrīšanās un šūnu dalīšanās procesus, mazinot priekšlaicīgas novecošanās pazīmes. Atšķirībā no dienas mitrinošajiem līdzekļiem, nakts krēma sastāvā parasti ir daudz vairāk antioksidantu – vielu, kas aptur brīvo radikāļu darbību un sekmē ādas atjaunošanos. Nakts krēmam arī parasti ir bagātīgāka struktūra nekā dienas krēmam, jo tas satur vairāk barojošu augu eļļu un ekstraktu. Var gadīties, ka, uzklājot dienas krēmu vakarā, ādas atjaunošanās procesi tiek traucēti, jo aktīvās vielas darbojas citam mērķim, proti dienas krēma sastāvdaļas stimulē ādas šūnas aizsardzības vai tauku dziedzeru regulēšanas virzienā, nevis sekmē reģenerāciju. Tāpat arī, atšķirībā no dienas krēmiem, nakts krēmam bieži nav sadalījums pa ādas tipiem, jo tas pilda visiem ādas tipiem vienotu funkciju – sekmē atjaunošanos.”

Runājot par ziemas un vasaras sejas krēmiem, Lotte Tisenkopfa-Iltnere atzīsts, ka pēc būtības galvenā sejas krēma funkcija ir ādas mitrināšana un tā ir vienlīdz izteikta gan, tā saucamajiem, ziemas, gan vasaras sejas krēmiem: „Lai uzturētu ādu starojošu un skaistu jebkuros apstākļos – ziemā vai vasarā – ir nepieciešama dziļa mitrināšana ar kvalitatīvu un vēlams dabisku mitrinošu līdzekli. Dziļa mitrināšana nozīmē, ka āda tiek mitrināta trīskārši: Pirmkārt, āda tiek apgādāta ar  mitrinošām, ūdenī šķīstošām aktīvām vielām, piemēram, polisaharīdiem augu ekstraktos, glicerīns, hialuronskābe, vitamīni. Šīs vielas iesūcas dziļi ādā, mitrinot to. Otrkārt, lai stiprinātu ādu, būtiski to barot ar bagātinošiem un atjaunojošiem augu ekstraktiem, lipīdiem, antioksidantiem. Šīs aktīvās vielas stiprina ādas struktūru un tonusu, mazina ādas bojājumus, kairinājumu, kas varētu veicināt izžūšanu. Treškārt, lai aizsargātu ādu no ārējās iedarbības un transepidermālā ūdens zuduma, krēma vai fluīda sastāvā esošās dabiskās augu eļļas, ekstrakti  un taukskābes, pārklāj ādu ar plānu elpojošu aizsargslānīti. Lipīdu aizsargslānītis aizkavē ūdens iztvaikošanu no epidermas slāņiem, noturot ādas mitruma līmeni. Kvalitatīvam mitrinošam līdzeklim jāpilda visas trīs minētās funkcijas – mitrinošo, barojošo un aizsargājošo, līdz ar to ir nepareizi kosmētiku iedalīt ziemas barojošos krēmos un vasaras mitrinošos krēmos.

Dažkārt pat no kosmētiķiem ir dzirdēts, ka ziemas laikā mitrinošos līdzekļus lietot nedrīkst, to vietā ir jāizvēlas barojoši krēmi. Sievietes uztraucas, ka, mitrinot ādu, tā sasalst, tiek traumēta. Šī ir aplama izpratne par mitrinošā līdzekļa sastāvu. Patiesībā, gandrīz jebkurš mitrinošais līdzeklis, kas ir eļļas-ūdens emulsija jeb krēms, satur gan ūdenī šķīstošās vielas, gan arī barojošās vielas un aizsargājošās sastāvdaļas. Līdzīgi ir ar SPF jeb saules aizsargfaktoru. Ultraviolētie B stari (UVB) tiktiešām vairāk sasniedz zemes virspusi saulainās dienās – tie sasniedz epidermu un ir atbildīgi par ādas iedeguma vai apdeguma rašanos. Savukār ultravioletie A stari (UVA), kas iespiežas dziļi dermā un izraisa fotonovecošanu ir vienlīdz aktīvi gan saulainā, gan arī ziemas apmākušā laikā. Līdz ar to saules aizsargfaktors ir nepieciešams visos produktos. Jebkuru krēmu sastāvs nodrošina zināmu saules aizsardzību, kas pielīdzināma SPF līdz 6, lai gan likumdošanas ierobežojumu dēļ tas atsevišķi netiek norādīts uz iepakojuma. Uzskatu, ka šāda aizsardzība mūsu platuma grādos ikdienas vajadzībām ir pietiekoša. Sintētiskie kosmētikas līdzekļi, kas izmanto mākslīgos UV filtrus (atzīti par kairinošiem un kaitīgiem, jo imitē hormonu funkcijas) var panākt augstu aizsardzību ikdienas produktos (SPF 15-20). Savukārt dabiski šāds aizsardzības līmenis ir sasniedzams, tikai izmantojot dabiskos neroganiskos pigmentus – cinka oksīdu un titāna dioksīdu, kas piešķir baltinošu efektu uz ādas. Šī iemesla dēļ ikdienas sertificētiem dabiskiem mirtinošiem līdzekļiem aizsargfaktors ir zemāks nekā sintētiskajiem produktiem, taču produkta kopējā drošība ir viennozīmīgi augstāka. Es nerekomendētu ikdienā izmantot sintētiskos SPF produktus, jo to sastāvdaļu kaitīgā ietekme neatsver to pozitīvo efektu.”

Der vai neder?
Arī tad, kad šķietami īstais un piemērotākais sejas krēms ir izvēlēts un iegādāts, nav droši zināms, vai ādai tas tik tiešām patiks. Kādas ir pazīmes situācijā, kad sejas krēms ādai tomēr izrādās nepiemērots? Atbild Lotte Tisenkopfa-Iltnere: „Pirmkārt, jāvēro, vai ādai nav negatīvas reakcijas uz produktu, proti,  kairinājums, nieze, apsārtums utt. Ja tāds parādās, vēlams produkta lietošanu pārtraukt. Empīriski ir novērtos, ka dažos gadījumos, pārejot no sintētiskiem krēmiem uz dabiskiem krēmiem,  ādai ir "attīrīšanās" reakcija, kas izpaužas kā nelieli izsitumi, pūtītes, kas pēc aptuveni aptuveni 4 lietošanas nedēļām (šūnu nomaiņas cikls) izzūd. Ja tūlītējas negatīvas reakcijas nav vērojamas, produkta iedarbību var novērtēt pēc ilgāka lietošanas perioda – ir jāvēro vai āda jūtas komfortabli visas dienas garumā, nav savilkta, vai āda nav jutīga, vai pastiprināti neveidojas komedoni (šajā gadījumā produkts satur pārāk daudz lipīdus un ir jāizvēlas mitrinoša želeja bez eļļas satura vai viegls mitrinošs fluīds), un, vai nav vērojamas kādas citas nepatīkamas reakcijas (lobīšanās, sausums, pārlieku liela taukošanās). Ja šadas pazīmes nav novērojamas, tad krēms ir labi piemērots ādai.”

Pareiza lietošana un uzklāšana
Kā jebkuru citu kosmētisko produktu, arī sejas krēmu ir jālieto pareizi, lai tiktu panākta maksimāli efektīva tā iedarbība. Turklāt, svarīga ir gan pareiza sejas ādas sagatavošana pirms krēma uzklāšanas, gan arī būtiska ir pareiza krēma uzklāšanas tehnika. Arī šajā jautājumā savā pieredzē dalās Lottte Tisenkopfa-Iltnere: „Pirmais solis vēl pirms sejas krēma uzklāšanas – āda ir jāattīra ar maigu pieniņu vai putām, otrais solis – līdzsvaro ādas pH un atjauno dabiskās aizsargspējas ar ādas tipam piemērtotu toniku. Visbeidzot trešais solis – uzklāj pietiekošu daudzumu krēma ar vieglām glāstošām vai pliķējošām kustībām virzoties pa ādas dabiskajām spraiguma līnijām jeb Langera līnijām. Kustībām jābūt vērstām augšup, lai veicinātu liftingu un spītētu gravitācijas spēkam. Krēms jāuzlāj gan sejas, gan kakla, gan arī dekoltē zonās. Ja pamani krēma pārpalikumus, kas nav iesūkušies ādā pēc 5-10 minūtēm, vislabāk tos nosusināt ar salveti.”


7 komentāru
  1. Agrāk visiem pretnovecošanās krēmiem virsū bija rakstīts – barojošs, tagad visur – mitrinošs, vai šo var uzskatīt par “zinātniski pamatotu sasniegumu, atziņu”, vai tas ir vienkārši mārketinga triks?

  2. Laikam tādu ziemas krēmu atsevišķi nemaz nav vērts pirkt, protams, ja vien nav izteiktas vajadzības: slēpotājiem, cilvēkiem kuri strādā ārā utml.

    Lieta ko es nezināju, bija nakts krēma lielā ietekme… parasti smērēju to pašu ko pa dienu, tur gan ir rakstīts, ka var smērēt gan dienā, gan uz nakti.

  3. Pag, tad sanāk, ka tā saules filtru padarīšana krēmos ir pat kaitīga, a kā tad ar tiem kēmiem, kas domāti bērnu ādas pasargāšanai vasarā?

Komentēt UFF Neatbildēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.