Šķiršanās mums saistās ar ko ļoti nepatīkamu un sāpīgu. Ar cilvēku, ar kuru dalījām visu – prieku, laimi, bēdas – nu nākas šķirties un katram iet savu ceļu. Bet padomā – varbūt tas bija labākais solis, ko varēji spert, lai patiesi kļūtu no jauna laimīga…!
Krāpšana. Neatkarīgi no tā, kurš kuru krāpa – fakts ir noticis. Daudzas no mums saviem vīriešiem piedevušas sānsoļus un tāpat arī otrādāk. Bet varbūt šī ir bijusi zīme, ka attiecības nav vairs tik īstas un patiesas, kā esam iedomājušās?
Diāna (29): „Kopā ar draugu bijām divus gadus. Likās, ka visa dzīve ir izplānota – kāzas,bērni, māja. Īsta klišeja. Sapnis beidzās, kad uzzināju, ka vienā pasākumā mans draugs mani krāpis. Jutos nodota un pievilta. Viņš to nenoliedza un domāja, ka ja būs atklāts, tad varēšu viņam piedot. Izskatījās, ka viņš patiešām nožēlo izdarīto. Tomēr es piedot nevarēju. Kādu gadu bija ļoti sāpīgi. Vairākas reizes likās, ka tomēr gribu ar šo cilvēku vēl būt kopā. Tomēr mans pašlepnums man neļāva piekāpties. Es zinu, ka nekad vairs 100% nevarētu otram cilvēkam uzticēties. Tagad esmu satikusi cilvēku ar kuru kopā esmu ļoti lamīga. Savu izvēli šķirties nenožēloju un uzskatu, ka izdarīju pareizo izvēli.”
Atšķirīgi mērķi. Saka, ka divi dažādi cilvēki viens otru mēdz lieliski papildināt. Tomēr attiecībās svarīgi ir vienam otru saprast un pieņemt vienam otra mērķus, lai tie kļūtu par kopējiem sapņiem un mērķiem.
Anda (34): „Apprecējos, kad man bija 22 gadi, viņam 23. Es vienmēr esmu bijusi diezgan strādīga un man vienmēr ir bijis svarīgi, ka pati varu nopelnīt. Mans sapnis bija atvērt savu veikaliņu,nodarboties ar savu biznesu. Valts uzskatīja, ka viņam ir jāparūpējas par ģimeni finansiāli. Bijām ļoti daudz par to runājuši, citreiz pat līdz asarām. Kad mums piedzima meitiņa, protams, kādu laiku pavadīju mājās. Bet paralēli mājas darbiem, gatavoju biznesa plānu. Valtam tas nebija pieņemami un viņa nostāja, ka nedrīkstu strādāt, mani ļoti nospieda. Pēc laika saparatām,ka esam pārāk atšķirīgi un palikt kopā dēļ bērna nenāks par labu nevienam. Izšķirāmies mierīgā ceļā. Meita bieži laiku pavada kopā ar tēti. Viņam ar jaunas attiecības, bet es esmu atvērusi savu rotaslietu veikaliņu. Esmu priecīga un pateicīga par pieredzi, ko esmu ieguvusi, tomēr ne brīdi nenožēloju lēmumu šķirties.”
Viņš negrib bērnus. Uzsākot attiecības, parasti netiek runāts par bērniem – cik otrs cilvēks gribētu bērnus un, vai vispār gribētu. Tomēr, attiecībām kļūstot nopietnākām, šo jautājumu būtu svarīgi izrunāt, lai vēlāk nebūtu lieki pārsteigumi.
Sanda (38): „Esmu bijusi precējusies divas reizes. No šīs laulības man ir divi dēli. Nākamajās attiecībās likās, ka viss ir ideāli. Līdz brīdim, kad nonācām pie sarunas par bērniem. Viņš man skaidri un gaiši pateica, ka bērnus nevēlas. Es to līdz galam nepieņēmu un domāju, ka spēšu viņa domas mainīt. Tomēr pēc trīs gadiem nekas nebija mainījies un arī manus dēlus viņš tā īsti nebija pieņēmis. Izlēmu šķirties un uzskatu, ka tas bija jādara gan pašai sevis, gan bērnu labā. Tagad viena audzinu savus puikas un, kas zina, varbūt kādreiz sastapšu vīrieti, ar kuru vēlos dalīt savu dzīvi.”