Gada beigas ir laiks, kad pārdomājam izdarīto un plānojam nākotni. Aizmiedzot acis, mēs kā bērnībā klusi ievēlamies vēlēšanos, kas, kā ceram, atrisinās visas mūsu bēdas un padarīs laimīgus. Dzīve mūs ir iemācījusi, ka ne visas vēlēšanās piepildās, bet dažas no tām piepildās tik „precīzi”, ka kļūst par posta un nelaimju cēloni. Kas ir tas spēks, kas realizē ideju dzīvē? Kas tas par mehānismu, kas padara domu par tik spēcīgu un ietekmīgu? Dažādas garīgās skolas un metodikas nepārtraukti runā par to, ka domāt vajag pareizi, gaiši un pozitīvi, un tad arī viss notiks. Kā gan tas nākas, ka pat gaišās un labās domas dažkārt mūs nespēj pasargāt no nelaimes? Vajadzētu ieskatīties domu labirintos un noslēpumos, lai dalītos šajā rakstā ar visiem tiem cēloņiem, kas nosaka mūsu vēlmes un vēlēšanās. Gada beigām jābūt lieliskam un pārliecinošam jaunas un gaišākas dzīves sākumam, kurā tiek izslēgtas jebkādas iespējamās pagātnes kļūdas. Vajadzētu apgūt vismaz vienkāršākos likumus savu vēlmju kontrolei un vēlēšanās piepildījumam. Šoreiz šie likumi tiks apskatīti no pavisam jaunas reliģiski filozofiskās sistēmas – Saentoloģijas viedokļa.
Kas ir vēlēšanās?
Dzīvē mēs redzam, ka ne viss, kas ienāk prātā, tūlīt pat pārtop par realitāti. Šķiet, ir kāds īpašs domas veids, kas nodrošina šī mistiskā procesa norisi. Mēs esam lasījuši, ka šādai domai ir jābūt pozitīva apgalvojuma veidā (afirmācija), ka tai jābūt vizualizētai (vizualizācija), vai arī tai jābūt apveltītai ar ticības spēku. Saentoloģija vārdu izvēlē ir precīza un sauc šādas vēlēšanās par postulātiem. Lūk, kā tas tiek skaidrots ar L. Rona Habarda vārdiem:
Postulāts (lietvārds): slēdziens, lēmums vai secinājums, kuru pieņem pats indivīds, balstoties uz savu pašnoteikšanos un pagātnes zināmajiem vai nezināmajiem datiem. Postulāts vienmēr ir apzināts. To pieņem indivīds datu izvērtēšanas rezultātā vai impulsīvi bez jebkādiem pieejamiem datiem. Tas atrisina pagātnes problēmas, pieņem lēmumu saistībā ar tagadnes problēmām vai novērojumiem vai izveido uzvedības modeli nākotnei.
Postulēt (darbības vārds) izdarīt slēdzienu, nolemt, atrisināt problēmu, izveidot darbības modeli nākotnei vai likvidēt pagātnē pieņemto modeli.
Šāda veida doma noteiks mūsu uzvedību, attieksmi pret lietām un veidu, kā mēs risināsim problēmas. Mūsu lēmumi savērpjas bezgalīgā iespēju tīklā, nosakot realitāti, ko piedzīvojām, uztveram šobrīd un piedzīvosim nākotnē.
Slavenais kvantu fizikas „dubultejas” eksperiments, kurā zinātnieki novēroja atoma sastāvdaļu – elektronu uzvedību, pierādīja, ka cilvēka kā dzīvas būtnes lēmums nosaka to, par ko pārtaps šī matērijas sastāvdaļa. Izrādās, tā var pastāvēt gan kā daļiņa, gan kā vilnis, pie tam izvēli izdara vērotājs jeb cilvēks. Iespējams, mēs dzīvojam gadsimtā, kurā zinātne beidzot pilnībā pierādīs cilvēka domu spēka nozīmi realitātes veidošanā. Zinātāji iesauksies: „Beidzot!”, jo cik tad var gaidīt, lai tiktu apzināts tas, ko garīgās skolas un reliģijas jau ir zinājušas gadsimtiem ilgi. Tomēr pārsteidz nevis šie atklājumi, bet gan fakts, ka, gadsimtiem ejot, cilvēce cikliski zaudē savas zināšanas, lai varētu tās „atklāt” no jauna.
Arī Saentoloģijā nestāsta neko jaunu par vēlmju piepildījumu, tomēr tajā ir sīki skaidrotas daudzas dažādu domu izpausmes, mehānismi, kad un kā tās realizējas, un veidi, kā atšķetināt domu tīklu, kas nepārtraukti ietekmē un veido cilvēka dzīvi. Laika gaitā uzkrājoties, mūsu vēlmes bieži vien nonāk konfliktā viena ar otru, radot arvien sarežģītākas problēmas to saimniekam. Šīs pretrunas, kas atrodamas katrā no mums, arī ir to daudzo un dažādo metodiku cēlonis, kas veido visu plašo padomu klāstu par to, kā pareizi jādomā.
Kāpēc mēs kaut ko vēlamies?
Saskaņā ar postulāta skaidrojumu, mēs vēlamies kaut ko, lai ar tā palīdzību atrisinātu kādu problēmu. Lai arī ir tik daudz pamācību par to, kā panākt vēlamo, daudz mazāk tiek pievērsta uzmanība mērķim – kāpēc mēs kaut ko vēlamies. Sens maģisks likums runā par to, ka vēlēšanās pašas par sevi ir nenozīmīgas. Daudz svarīgāks ir mērķis, ar kādu tās tiek radītas. Saentoloģijā tiek uzsvērts tieši mērķa nozīmīgums vēlmju veidošanā. Lai arī nepastāv konkrēta tabula ar norādītajiem mērķiem un saistītiem postulātiem, apgūstot dažus no materiāliem, var izšķirt vairākus mērķu veidus, kas ietekmē postulāta veidošanu:
Vēlēšanās, lai piepildītu sveša cilvēka sapni
Šis ir ārkārtīgi izplatīts cēlonis, kāpēc cilvēks kaut ko savā dzīvē vēlas. Protams, ka pārsvarā lielāko lomu šāda sapņa realizēšanā spēlē vecāki, tomēr, saskaņā ar Saentoloģiju, ļoti bieži tie var būt arī labi draugi un paziņas, kuru sapņus mēs neapzināmi cenšamies realizēt savā dzīvē kā savējos. Grāmatā „Saentoloģija: domas pamati” L. Rons Habards raksta par trīs visumiem: visiem kopējo fizisko visumu, cita cilvēka visumu un paša visumu. Tuvinieka nāve un mūsu nespēja viņam palīdzēt, uzmanības trūkums no vecāku puses un paša neveiksme var likt cilvēkam noliegt savu visumu un sākt pastāvēt cita cilvēka visumā. Tādu pieņemto visumu jeb personību (skatupunktu) Saentoloģijā sauc par veilansu. Kāpēc to ir svarīgi zināt, pieņemot lēmumus? Tāpēc, ka viens no likumiem skan tā: „Jebkura visuma radītāja postulāti „darbojas” tikai viņa paša visumā.” Vienkārši runājot – tas, kas likās labi mammai vai tētim, dēlam vai meitai vairs tik labi neliksies. Postulāti, kas pārņemti no sveša cilvēka visuma, mūsu dzīvē nedarbosies. Viens no labākajiem piemēriem ir TV pārraides, kas nepārtraukti mums stāsta par to, cik jauka ir viena vai otra cilvēka dzīve, liekot vēlēties kaut ko, kas pieder pieminētajiem varoņiem. Tomēr, lai arī cik spēcīgi un neatlaidīgi mēs vēlētos būt par prezidentu, Madonnu vai Bilu Geitsu, šīs vēlēšanās tā arī nepiepildās tieši tāpēc, ka patiesībā tās neatbilst mūsu patiesajam dzīves mērķim un līdz ar to nedarbojas mūsu visumā.
Secinājums: nevēlies kaut ko tikai tāpēc, lai līdzinātos citiem. Daudz svarīgāk ir vēlēties kaut ko, kas atbilst tavai sūtībai un dzīves mērķim.
Vēlēšanās par spīti kādam
Arī šāda vēlēšanās ir saistīta ar citu visumu, tikai izpaužas kā noliegums vai salīdzinājums. Parasti šādi postulāti skan kā: „Es nekad nebūšu tāds, kā…” vai „Es būšu labāks, skaistāks, utt. par …” Sen zināms, ka nolieguma forma ierobežo, jo liek atteikties no sava spēka daļas. Šāda vēlēšanās, ja tā ir saistīta ar noteiktu cilvēku, tūlīt pat iekļaus arī visu viņa spēju un iemaņu noliegšanu. Arī salīdzinājums tūlīt pat ierobežo mūsu rīcību un liek slimīgi uztvert jebkuru neveiksmi. Ja mēs apgalvojam, ka (1) nebūsim kā Pēteris vai (2) būsim labāks par Pēteri, tad šādā lēmumā tūlīt pat iekļaujas tas, (1) ka mēs nevarēsim tik labi vadīt mašīnu kā Pēteris vai (2) ka mums noteikti vajadzētu pārspēt Pēteri, braucot par viņu ātrāk vai pērkot labāku un jaunāku mašīnu. Saentoloģijā šādu lēmumu sauc par aprēķinu – neracionāls vērtējums vai postulāts, kas liek cilvēkam pastāvīgi atrasties noteiktā stāvoklī, lai gūtu panākumus. Aprēķins var nozīmēt, ka cilvēkam citus jāizklaidē, lai viņš izdzīvotu. Dažāda veida aprēķini ārkārtīgi sarežģī cilvēka dzīvi, veidojot problēmas, uztraukumus un pārdzīvojumus. Tās ir vēlēšanās, kuru piepildījums kļūst mums par apgrūtinājumu un izraisa nožēlu.
Secinājums: nevēlies kaut ko par spīti vai lai kādam kaut ko pierādītu. Tev nav vajadzības būt no kāda atkarīgam. Vēlies kaut ko SAVAI dzīvei un SEV.
Absurdas vēlēšanās
Parasti par absurdu tiek uztverts kaut kas, kas ir atrauts no īstenības. Ikdienā šādas vēlmes mēs nosaucam par nereālām un iluzorām. Tomēr apgalvojumi bieži tiek attiecināti arī uz jaunām idejām, kas pirmajā mirklī šķiet pārdrošas, tomēr ar laiku tiek realizētas, ja vien kādam pietiek uzņēmības un spēka stāvēt pretī apkārtējo nievām un šaubām. Tieši tāpēc cilvēki šādas idejas skaļi neizsaka, baidoties no negatīvās attieksmes. Tomēr ir gadījumi, kad cilvēku šaubas par kāda postulāta realizēšanu ir pamatotas. Tā kā Saentoloģijā tiek izmantota eksakta pieeja garīgām tēmām, tajā pastāv loģiku un aksiomu virkne, kurā ir atrodami apgalvojumi arī par postulātiem. Lūk, kā skan dažas loģikas, kas izskaidro mums absurdas vēlēšanās nepiepildāmību:
16. loģika: Pirms abstraktu postulātu varēs uzskatīt par derīgu pielietošanai, to nepieciešams pārbaudīt tajā visumā, kurā tas tiks izmantots, un tad pievienot pie tām lietu kategorijām, kuras var sajust, izmērīt vai pieredzēt šajā visumā.
18. loģika: postulāts ir tik vērtīgs, cik tas ir pielietojams.
Tātad, ja kāds izveido postulātu vai vēlēšanos, kuru nav iespējams pārbaudīt fiziskajā visumā, tad diez vai tas realizēsies. Pārsteidzoši ir tas, ka savā personīgajā visumā cilvēks var ievēlēties, kas vien viņam ienāk prātā: rozā ziloni, papīra mašīnu, kas lido pa gaisu, un vēl citus pārsteidzošus brīnumus. Mūsu iztēle ļauj mums savai vīzijai pievienot visas sajūtu uztveres, kas ir pieejamas reālajā dzīvē, turklāt ideja prātā tiek atveidota vienā acumirklī. Tomēr, kad vēlamies kaut ko fiziskajā visumā, mums nākas ievērot tā likumus. Rozā zilonis var būt ir iespējams, ja mēs to nokrāsojam ar krāsu, šo krāsu vajadzēs pirkt un kaut kur nāksies sameklēt to ziloni, kuru varēs nokrāsot. Arī papīra mašīna ir iespējama, tomēr diez vai tajā varēs iesēsties kāds dzīvs pasažieris.
Šī nespēja atšķirt visumus, kurā realizējam savas vēlmes, iespējams, ir arī krīzes cēlonis, kad savās vēlmēs neiekļāvām daudzus vienkāršākos ekonomikas aprēķinus un tirgus likumus, bet gluži kā bērni, vēloties konfekti, stiepāmies pēc banku kredītiem, lai dabūtu kāroto. Daudzu postulātu realizēšana netika pārbaudīta ilgākā laika periodā, aizmirstot, ka fiziskā pasaule ir pakļauta nepārtrauktām pārmaiņām, un nemēģinot pielāgot izdevumus saviem ienākumiem.
Tādējādi mēs varam novērot, ka arī absurdas vēlēšanās var piepildīties, bet diemžēl ne uz ilgu laiku, jo tās nav pielāgotas esošajai situācijai un pastāvošajiem likumiem.
Secinājums: viss ir iespējams, ja saskaņojas esošajiem likumiem. Pirms vēlies, izpēti, kādus apstākļus tev būtu jāņem vērā, lai realizētu savu pārdrošo sapni!
Anna Krumholce
annaspalidziba.lv