Veselība CEĻOJOT – būtiskākais, kas jāņem vērā PIRMS un PĒC

Lai jauko ceļojumu neizjauktu nepatīkamas situācijas veselības stāvokļa dēļ, noderēs šie ieteikumi. Konsultē Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

PIRMS CEĻOJUMA
Dodoties ceļojumā piesardzības pasākumi (ieskaitot potes) ir ieteicami un dažreiz pat obligāti. Ceļotāju inficēšanās risks ir atkarīgs no vairākiem faktoriem: ceļojuma mērķa, ilguma, aktivitātēm ceļojuma laikā, gadalaika, personas vecuma un veselības stāvokļa, higiēnas apstākļiem izmitināšanas vietā, ceļotāja uzvedības u.c. Piemēram, piedalīšanās divu dienu seminārā, dzīvojot galvaspilsētas viesnīcā, inficēšanās riska pakāpes ziņā nav līdzīga divu nedēļu dabas tūrisma ceļojumam lauku rajonos vai dažu mēnešu ekspedīcijai endēmiskajā teritorijā (teritorija, kurā ir lielāks risks inficēties ar dažādām infekcijas slimībām).

Dodoties uz augsta riska apgabaliem, kuros pastāv iespēja inficēties ar dažādām infekcijas slimībām, piemēram, dzelteno drudzi, malāriju, holeru, A hepatītu un citām nopietnām slimībām, vismaz četras līdz sešas nedēļas pirms izlidošanas jākonsultējas gan ar ģimenes ārstu, gan ceļojumu aģentūru, lai noskaidrotu visus jautājumus saistītus ar veselības aizsardzību, t.sk. vakcināciju vai zāļu lietošanu pret malāriju profilakses nolūkā. Jānoskaidro arī iespējamie riska faktori – higiēnas apstākļi, informācija par odiem, moskītiem u.c. infekcijas slimību pārnēsātajiem. Pirms ceļošanas nepieciešams individuāli konsultēties ar speciālistu (konsultācijas ceļotājiem var saņemt, piemēram, Latvijas Infektoloģijas centrā) vai savu ģimenes ārstu.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem, pirms ceļojuma būtu jāizvērtē šādu vakcināciju nepieciešamība:

  • Imunizācijas kalendārā iekļautas vakcinācijas (vajadzētu pārbaudīt, vai visas valsts apmaksātas potes ir veiktas atbilstoši vecumam un intervāliem starp vakcinācijām): difterija, stingumkrampji, B hepatīts, Hib infekcija (maziem bērniem), masalas, epidēmiskais parotīts, pneimokoku infekcija, poliomielīts, tuberkuloze (zīdaiņiem), vējbakas;
  • Vakcinācijas, kas veicamas atbilstoši riskiem, kas ir saistīts ar ceļojumu: holera, A hepatīts, Japānas encefalīts, meningokoku infekcija, trakumsērga, ērču encefalīts, vēdertīfs, dzeltenais drudzis, kā arī gripa;
  • Obligātās vakcinācijas, kad vakcinācijas sertifikātu var pieprasīt, šķērsojot atsevišķu valstu robežas: dzeltenais drudzis, meningokoku infekcija (A, C, Y un W-135 serogrupas) poliomielīts.
CEĻOJUMA APTIECIŅA
Aptieciņas saturu nosaka ceļojuma mērķis, gaidāmās aktivitātes, ceļotāja veselības stāvoklis un vecums. Ceļojot ar auto, tajā jābūt pirmās palīdzības aptieciņai ar medicīnisko materiālu minimumu. Vēl ceļojuma aptieciņā vajadzētu būt: līdzekļi pret caureju, aizcietējumiem un sliktu dūšu; pretsāpju un pretdrudža līdzekļi, termometrs ķermeņa temperatūras mērīšanai; kukaiņu atbaidīšanas līdzekļi un līdzekļi pret kodumu izraisītu niezi; līdzekļi pret saules apdegumiem un alerģiju; dezinfekcijas līdzekļi; nomierinoši preparāti, plāksteri un pārsēji, ožamais spirts. Medikamenti jāglabā to oriģinālajā iepakojumā, pirms ceļojuma obligāti jākonsultējas ar ārstu par lietošanu un iespējamām kontrindikācijām. Ja kādas zāles jālieto ikdienā, vēlams paņemt līdzi rezerves komplektu un ielikt to citā somā.
 
CEĻOJUMA LAIKĀ
Profilakses pasākumi – ievērot personīgo higiēnu; rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā; izvairīties no nezināmas izcelsmes ēdiena; lietot tikai ūdeni vai citus dzērienus, kas pildīti pudelēs rūpnieciski vai arī dzērienus, kuri pagatavošanas procesā tiek uzvārīti; aizsargāties pret indīgo dzīvnieku un kukaiņu kodumiem un ērču piesūkšanās; atturēties no gadījuma seksuāliem kontaktiem.

Ja ceļojuma laikā izjūtat jebkādu veselības stāvokļa pasliktināšanos (piem., ķermeņa temperatūras paaugstināšanos, drudzi, izsitumus, caureju u.c.), nekavējoties vērsieties pēc medicīniskās palīdzības.

PĒC CEĻOJUMA
Ja pēc ceļojuma parādās kādi simptomi, nekavējoties jākonsultējas ar ģimenes ārstu, informējot par ceļojumu, iespējamiem riska faktoriem. Jāņem vērā, ka infekcijas slimību inkubācijas periodi (laika intervāls no inficēšanas brīža līdz parādās pirmie slimības simptomi) ir ļoti atšķirīgi: piemēram, toksikoinfekcijas gadījumā simptomi var parādīties dažu stundu laikā pēc piesārņotas pārtikas lietošanas uzturā, A hepatīta gadījumā līdz 50 dienām, bet B un C hepatīta, ka arī HIV infekcijas gadījumā līdz sešiem mēnešiem.

Nav komentāru

Komentēt

Tava e-pasta adrese netiks publiskota.